Kā sadzīvot ar artrītu?
Jūtot sāpes locītavās, parasti noveļam to uz pārāk lielu slodzi, sasprindzinājumu
vai pat laika maiņu. Taču tas var nozīmēt arī saslimšanu ar artrītu. Skrides Sirds
klīnikas reimatologs Ivars Veckalns TV24 raidījumā “Ārsts atbild” skaidro, kas
ir artrīts un kā to ārstē.
“Artrīts nav viena slimība. Tas ir slimību komplekss, un vispirms jāsaprot, kāda
veida locītavu iekaisums cilvēkam ir,” stāsta Ivars Veckalns. “Artrītus var
iedalīt divās lielās grupās: viena, kad ir iekaisums, to ārstē reimatologi un šie
artrīti pārsvarā ir autoimūnie.” Ko tas nozīmē? Ārsts tēlaini skaidro: “Tas ir tad,
kad imunitāte izdomā: zini ko? Man nepatīk tavas locītavas! Un tad imunitāte
ņem un uzbrūk tai locītavai. Mans uzdevums kā reimatologam tajā brīdī ir
locītavas nomierināt: viss kārtībā! Locītavas ir labas!” Šādus artrītus
galvenokārt ārstē ar medikamentu palīdzību. Savukārt otra liela artrītu grupa,
par kuru tālāk runā ārsts, nav saistīta ar iekaisumiem, bet gan vecumu – tas ir
deģeneratīvais artrīts. “Mēs varam locītavas iztēloties kā automašīnas detaļu,
kura visu laiku tiek lietota un laika gaitā nolietojas. Jo ar locītavām tieši tā arī ir
– mēs visu laiku tās lietojam: staigājam, kustamies…” Atšķirība starp pirmo un
otro artrītu esot tāda, ka deģeneratīvā artrīta gadījumā cerēt uz medikamentozu
ārstēšanu nav liela jēga, jo deģeneratīvo artrītu ar medikamentiem neārstē.
Galvenais, kas šajā gadījumā locītavām var palīdzēt, ir fizioterapija.
Reimatologs arī uzskaita ieguvumus, ko sniedz fizioterapija, proti, tā palīdz
uzlabot locītavu kustības, stabilitāti un samazina sāpes. “Vēl var izmantot arī
pretsāpju krēmus, hondroprotektorus un fizikālās procedūras,” viņš piebilst.
