Holesterīnu nosaka gēni, infarktu var izrēķināt
50 procentos gadījumu infarkts, kura galvenais iemesls ir paaugstināts
holesterīns, beidzas ar nāvi. Kā noskaidrot un aprēķināt infarkta risku, kas ir
labais un sliktais holesterīns – par šiem jautājumiem TV24 raidījumā “Ārsts
atbild” stāsta RSU profesors, kardiologs, Skrides Sirds klīnikas vadītājs Andris
Skride.
Kad pie profesora Skrides atnāk pacients, viņš vienmēr nosaka pacienta infarkta
un insulta risku. “To var izrēķināt tīri matemātiski. Pēc 40 gadu vecuma tiek
ņemti vērā šādi faktori: vecums, dzimums, smēķēšanas statuss, holesterīna
skaitļi, asisnsspiediena skaitļi, ieliek to visu matemātiskā aplikācijā un
kalkulators izdod risku. Ir arī sarežģītāki kalkulatori, kur nāk klāt arī ģenētikas
jautājumi, vidukļa apkārtmērs…”
Runājot par holesterīnu, ļoti būtisks ir sliktais jeb zema blīvuma holesterīns
(ZBLH), jo tas noved pie artēriju aizkaļķošanās un agrīna infarkta. Kā arī labais
jeb augsta blīvuma holesterīns (ABLH) un, kā saka profesors: “jo šī holesterīna
vairāk, jo labāk.” Uz jautājumu, kas veicina zema blīvuma un arī augsta
blīvuma holesterīna rašanos, Skride atbild, ka galvenais faktors ir ģenētika.
Dzīvesveidam ir liela nozīme, bet tas ietekmē 10-20 procentus. “Diemžēl, ja
cilvēkam ir šie nelabvēlīgie gēni, vienalga kādu dzīvesveidu viņš ievēros,
holesterīna līmenis būs augsts. Tāpēc svarīgi ir noteikt holesterīna līmeni un
pirmo reizi tas būtu jāizdara jau līdz 18 gadu vecumam, vidusskolā, jo
asinsvadu aizkaļķošanās sākas ļoti agrīni.” Pēc 40 gadu vecuma holesterīna
kontrole jāveic katru gadu.
