TV diskusija: Investors nopērk zemi Rīgā, bet birokrātijas dēļ gadiem ilgi
nevar savu īpašumu sakārtot…
Kā Rīgai piesaistīt investorus? Kāda ir un kāda būs pilsētas ekonomiskā
izaugsme? Par šo tēmu TV24 raidījumā “Rīga gatava?” šonedēļ diskutēja Rīgas
domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs (GKR),
partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Ainārs
Šlesers, partijas “Latvijas attīstībai” (LA) priekšsēdētājs Juris Pūce un Rīgas
domes deputāts Jānis Ozols (Kods Rīgai), kurš Rīgas domes vēlēšanās
kandidēs no “Jaunā Vienotība”. Diskusijas dalībnieku domās ieklausījās un
savu viedokli par dzirdēto izteica eksperts – bankas “Luminor” ekonomists
Pēteris Strautiņš. Diskusija TV24 ēterā šovakar pl. 21:03!
Uz eksperta jautājumu, kā uzlabot biznesa vidi pilsētā, Ainārs Šlesers norādīja
ka ir aktīvi jāpiesaista gan ārvalstu, gan vietējie investori, vienlaikus arī uzsvēra,
ka jāmaina sistēma attiecībā uz Rīgas pilsētas būvvaldi, jo, viņaprāt, šī iestāde ir
viens no lielākajiem “čakarētājiem” pilsētā. “Daudzi projekti apstājas… Zināmu
vai nezināmu iemeslu dēļ. Viens cilvēks atnāca, stāstīja, ka viņu gadu čakarē.
Tagad, kad tuvojas vēlēšanas, nedēļas laikā visu atrisināja,” stāstīja Šlesers un
ierosināja izveidot Investīciju padomi, kuras priekšgalā būtu pilsētas mērs. Un
tad, kad ierastos kāds investors ar piedāvājumu pilsētā ieguldīt vairāk nekā 10
miljonus eiro, Investīciju padome pozitīva lēmuma gadījumā dotu “zaļo
gaismu” nepieciešamo formalitāšu sakārtošanai īsākā laikā, nevis, kā tas esot
bijis līdz šim: “Investors nopērk zemi un gadiem ilgi nevar savu īpašumu
sakārtot.” Pēc Šlesera domām svarīga lieta esot arī aktīvā rīcība, proti, viņš
uzskata, ka: “Mērs, premjers, ministrs – tās ir tās amatpersonas, kurām aktīvi
jāstrādā ar Tirdzniecības un Rūpniecības kameru, LDDK un jādomā, kādus
investorus vajag atvest, jo pilsētai nav jānodarbojas ar biznesa projektiem, bet,
ja kāds investors saka, ka vajag to un to, tad ir jāstrādā roku rokā.”
Par to, ka formalitāšu un saskaņošanu Rīgā ir par daudz, atzīst arī Juris Pūce.
“Rīga kā pārvaldes mehānisms darbojas kā atsevišķas karalistes! Jāsaskaņo ar
trim departamentiem, jo tie nevar satikties. Lai dabūtu parakstus, parasti no
vienas iestādes uz otru skraida pats investors. Nevienam nav atbildības saturēt
to visu kopā.” Pūce uzskata, ka vēl vairākus gadus Rīgai būs “ekonomiskais
pretvējš”, jo Latvija nav ekonomiski izdevīgs reģions, turklāt netālu rit
karadarbība, ir dažādi izaicinājumi. Tāpēc būtiski, pēc Pūces domām, ir noturēt
tos invetorus, kuri šeit jau darbojas, jo no viņiem iespēja sagaidīt jaunas
investīcijas ir lielāka nekā vīzija: “skriet pa pasauli un atvest kaut kādu
brīnumdari!”
Savukārt Jānis Ozols ir pārliecināts, ka potenciāls meklējams izglītībā un
cilvēku prātos: “Jārada darbinieki, kas ir interesanti investoriem, jo mums nav
vajadzīgs ķieģeļceplis, bet gudrs, ietilpīgs bizness. Tāpēc jāveido sadarbība
starp augstskolām, tehnikumiem, skolām, bērnudārziem, lai būtu gudri cilvēki.”
Juris Radževičs, turpinot šo tēmu, piebilda: “Arī izglītība ir produkts, kas ir
attīstāms un pārdodams, un īstenībā diezgan labi pelna, tā ir biznesa joma.”
Viņš uzskata, ka, ņemot vērā faktu, ka Latvijas sabiedrība noveco, potenciāls un
iespēja ir sociālās aprūpes attīstīšana, kā arī biznesa tūrisms.
