Rīgā mazturīgā statuss ir 16 000 cilvēku, 90% no tiem – pensionāri un
invalīdi
Vai pašvaldība ir valsts palīgs cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanā? Kam
pienākas pabalsti un ar cik lielu summu Rīgā var izdzīvot mēnesi? Kādus
padomus trūkumcietējam var sniegt sociālais darbinieks, ja pats dzīvo trūkumā?
Par iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanu galvaspilsētā šoreiz TV24 raidījumā
“Rīga gatava?” diskutēja Rīgas domes frakcijas “Progresīvie” vadītāja vietnieks
Mārtiņš Kossovičs, partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis Vjačeslavs
Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Ieva Holma (NA) un partijas “Kopā
Latvijai” valdes loceklis Andrejs Klementjevs, kurš Rīgas domes vēlēšanās
kandidēs no “Latvija pirmajā vietā”. Politiķos ieklausījās un savus
komentārus sniedza Latvijas Sarkanā Krusta prezidente Līga Meņģelsone.
Cilvēkus, kuriem ir mazi ienākumi, mazas pensijas, īsāk sakot, tādus, kuriem
grūti “galus savilkt kopā”, sauc par maznodrošinātiem un trūcīgiem. “Grupas,
kurām jāpalīdz, ir pensionāri, ģimenes, kurās ir daudz bērnu, cilvēki ar
invaliditāti, bezdarbnieki un arī citas,” skaidro Ieva Holma. Vjačeslavs
Dombrovskis domā, ka šie cilvēki galvenokārt dzīvo padomju laika mantojuma
dzīvokļos “guļamrajonos”, jo jaunie mājokļi maksā vismaz 2000 eiro
kvadrātmetrā. Taču visi diskusijas dalībnieki ir vienisprātis, ka šiem cilvēkiem
mūsu valstī ir jāpalīdz un neba velti viņiem pienākas pabalsti. Kā skaidroja
Mārtiņš Kossovičs, Rīgā mazturīgā statuss piešķirts 16 000 cilvēku, 90% no
tiem ir pensionāri un invalīdi. Deputāts uzskata, ka sistēma, kā notiek
pieteikšanās un pabalstu piešķiršana, nav tikai pašvaldības atbildība, tā jārisina
valstiskā līmenī, jo tikai tad tiks samazināta birokrātija un cilvēkiem nebūs
jāpierāda, ka viņi ir nabagi, lai saņemtu, piemēram, mājokļa pabalstu. To, ka ar
naudas lietām šajā jomā ne pašvaldībā, ne valstī kopumā nav kaut kas kārtībā,
norāda arī Andrejs Klementjevs, stāstot – ja pirms vairākiem gadiem garantētais
minimālais ienākums bija 137 eiro, šogad tas palielinājies vien līdz 166 eiro, lai
gan Satversmes tiesa atzinusi, ka ar tik mazu summu izdzīvot nevar.
“Satversmes tiesa savā spriedumā arī norādīja, ka vissmagākā pozīcija ir
pārtika, jo dzīvokli var nomaksāt par pabalstu, drēbes arī var dabūt, bet ēdienam
naudas nepietiek.”
Klementjevs arī uzskata, ka sociālais darbinieks, kura mēnešalga ir 1500 eiro
“uz rokas”, nevar būt tas labākais padomdevējs, jo pats dzīvo ne pārāk turīgi.
“Ko šāds cilvēks var iemācīt, kādu padomu dot sarežģītā situācijā, ja pats cīnās
pa dzīvi?” prāto Klementjevs. Kossovičs uz viņa jautājumu atbild sekojoši:
“Var jau teikt, ka viss ir slikti un es nesaku, ka viss ir labi, bet pēdējos piecos
gados sociālās jomas budžets ir palielinājies no 60 līdz 130 miljoniem. Un viena
no prioritātēm bija tieši sociālo darbinieku algu palielināšana. Tā ka situācija
tiek uzlabota un nevar teikt, ka nekas netiek darīts.”
