Latvijā ķirurģisku sirds operāciju gadā veic aptuveni 1000 pieaugušajiem
Kas ir invazīvā kardioloģija, kas ir stenti, kāpēc tie nepieciešami un kā tos
ievieto, TV24 raidījumā “Ārsts atbild” stāsta Skrides Sirds klīnikas
galvenais ārsts, RSU profesors, kardiologs Ainārs Rudzītis.
Latvijā joprojām mirstība no sirds asinsvadu slimībām ieņem vadošo lomu.
Tāpēc, lai pagarinātu mūžu un uzlabotu dzīves kvalitāti, par sirdi jādomā laicīgi,
nevis tikai tad, kad jau nepieciešama invazīva iejaukšanās. Ko tas nozīmē,
skaidro profesors Rudzītis. “Invazīvā kardioloģija ir metožu kopums, ar kuru
palīdzību mēs varam veikt dažādas procedūras, manipulācijas sirdij, neatverot
krūšu kurvi. Mēs varam caur asinsvadiem, artērijām, vēnām nokļūt līdz sirdij un
ar katetriem veikt manipulācijas, piemēram, ievietot stentus sirds asinsvados,
implantēt vārstuļus… Savā ziņā tā ir kā alternatīva ķirurģijai.”
Pasaulē pirmais stents tika ievietots 1977.gadā Šveicē, ko veica vācu ķirurgs.
Latvijā šīs metodes pirmsākumi rodami 1990.gadā, kad profesors Andrejs
Ērglis, kurš toreiz vēl nebija profesors, vien ierindas kardiologs, kopā ar kolēģi
Dombrovski paplašināja sirds asinsvadu sirds vainagartērijā. “Sākumā
asinsvadus paplašināja ar “balonu”, bet tur mīnuss bija tāds, ka nereti tā vieta,
kuru paplašināja, atkal sašaurinājās vai asinsvads ieplīsa un bija jādomā, ko
darīt, lai izvairītos no komplikācijām. Un tad sāka likt stentus.” Profesors
uzsver, ka šīs manipulācijas nav pielīdzināmas sirds ķirurģijai, tāpēc arī stentu
ievietošana tiek saukta par invazīvo kardioloģiju, nevis ķirurģiju. Stentu ievieto
vaur cirksni vai plaukstas pamatnes ārtēriju. Pacients notiekošo var vērot ekrānā
un procedūras laikā pat sarunāties ar ārstu. Savukārt, runājot par sirds ķirurģijas
operācijām, ārsts norāda, ka pieaugušajiem operācijas tiek veiktas tikai
Stradiņos un to skaits sasniedz ap 1000 operācijām gadā.
