Uzņēmējs: Statistika liecina, ka lētāk ir paņemt kaķi vai suni, nekā plānot bērnu
Tā TV24 pirmsvēlēšanu debatēs “Rīga gatava?”, diskutējot par demogrāfiju un
atbalstu jaunajām ģimenēm Rīgā, sprieda partiju apvienības “Apvienotais
saraksts” biedrs, uzņēmējs Edgars Bergholcs. Kopā ar viņu raidījumā piedalījās
partijas “Kopā Latvijai” valdes loceklis Andrejs Klementjevs, Rīgas domes
Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis (NA), Rīgas domes
Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs (GKR) un eksperts
– ekonomists, datu pētnieks Jānis Hermanis.
Lai gan bērnudārzu problēma galvaspilsētā šķietami ir atrisināta, joprojām ir
daudz neatbildētu jautājumu. Edgars Bergholcs minēja ne pārāk glaimojošu
statistiku, proti, Latvijā pieprasījums pēc suņu un kaķu barības ir teju lielākais
Eiropā, un tas ļoti labi norādot, ka daudzi cilvēki bērna vietā labprātāk izvēlas
mājdzīvnieku, jo tas izmaksā lētāk.
Vēl vienu mīnusu, pieminot arī ģeopolitisko situāciju pasaulē un pabalstus,
nosauca Andrejs Klementjevs. Viņš minēja konkrētu lietu – infrastruktūru,
precīzāk, spēļu laukumus guļamrajonos, kuri pēc viņa teiktā, “ir pagājušais
gadsimts”, jo tie celti vēl padomju laikā. Viņam piekrita Dainis Locis: “Nedrīkst
atstāt apkaimi kā atsevišķu teritoriju, tur visam jābūt sakārtotam.” Arī Edgars
Bergholcs bija līdzīgās domās, ka iedzīvotāji, kas dzīvo konkrētā mikrorajonā,
vislabāk zina, kas viņiem nepieciešams. Turpinot sarunu, viņš uzdeva vienkāršu
jautājumu: “Kad jūs pēdējo reizi bijāt Bolderājā? Droši vien, ka sen, vai ne?”
Taču, gribot tālāk attīstīt domu, Radzevičs viņu pārtrauca: “Kāpēc jūs tā
domājat?” “Tāpēc, ka nejūt saimnieka roku!” repliku izmeta Klementjevs.
Radzevičs šādas runas nosauca par nekvalitatīvu politiku, neauglīgām
diskusijām un ka tāda vāvuļošana tā vien esot. Bergholcs atvainojās, ka nevienu
nav gribējis aizvainot un piebilda, ka jāmaina pašvaldības pieeja, uz ko
Radzevičs norādīja: “Andrej, es atgādināšu, ka pirms pieciem gadiem tieši es
nodarbojos ar iekškvartālu programmu un katru gadu 4-6 miljoni tika iegudīti
iekškvartālos. Taču ir cits jautājums: mums ir jāsaprot, cik tālu pašvaldība iet un
ko mēs varam darīt uz pašvaldības zemes.”
