Iekšlietu ministrs: Baltkrievijas dienesti apzināti bojā robežas žogu; palielināsim
karavīru skaitu uz austrumu robežas
Pēdējās dienās migrantu spiediens uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir lielāks nekā tas
ir Lietuvā un Polijā. Iekšlietu ministrija vērsusies pie Nacionālajiem bruņotajiem
spēkiem (NBS), lai lūgtu lielāku atbalstu darbā uz robežas. Robežas apsargāšanu arī
apgrūtina Baltkrievijas dienestu regulārā robežžoga bojāšana, TV24 raidījumā “Ziņu
TOP” atklāj iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Konsultējoties ar Polijas kolēģi, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norāda, ka arī Polijā
robežas apsargāšanā iesaistās bruņotie spēki, vairāku tūkstošu karavīru apmērā, kuri
patstāvīgi atrodas uz valsts robežas. Kaimiņvalstu, kā Igaunijas un Lietuvas, palīdzība, pēc
iekšlietu ministra domām, nav nepieciešama un atbalstu spēj sniegt Latvijas armija.
Šogad jūnija mēnesī no robežas nelegālas šķērsošanas atturēti vairāk migrantu nekā pērn pa
visu gadu kopumā. “Šis gads izskatās būs gana izaicinošs un līdz ar to skaidrs, ka mums
jādara viss, lai šeit nekādā veidā neveidotos kaut kāds nevajadzīgs “Baltijas ceļš” migrantu
kontrabandas izpratnē,” saka R. Kozlovskis, norādot, ka pēc Valsts robežsardzes aprēķiniem
aptuveni 5% no visiem pierobežā esošajiem migrantiem izdodas iekļūt valstī. Taču
ievērojami samazinājies Latvijai atgriezto migrantu daudzums, kuri iekļuvuši Latvijā un
aizdevušies tālāk uz Rietumeiropu, kas nozīmē, ka robežas stiprināšana devusi rezultātu.
Savukārt papildus migrantu spiedienam uz robežas, Latvijas robežsargi saskaras ar
Baltkrievijas dienestu noziedzīgajām darbībām – baltkrievu dienesti bojā Latvijas uzstādīto
žogu, atbalstot migrantu iekļūšanu Latvijā. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ iekšlietu resors
saskata nepieciešamību palielināt karavīru skaitu uz Latvijas austrumu robežas. Drīzumā
pieprasījums tiks skatīts Ministru kabinetā, kur arī tiks nolemts par cik skaitliski lielu Latvijas
armijas karavīru klātesamības palielināšanu valsts austrumu robežas apsargāšanā būtu runa.
