Sporta ārsts: Uz maratona starta līnijas nedrīkst iziet pat 3 dienas pēc
saaukstēšanās!
Ja grib sākt sportot, ir jāiet un jādara, nevis par to jārunā un vispirms jāsapērk
dažādi sporta nodarbībām paredzēti gadžeti. Ja grib noskriet maratonu, pirms
tam jāpārbauda veselība un nedrīkst uzsākt skriešanu, ja piemetusies pat
vissīkākā saaukstēšanās. Ja grib pludmalē iedzert kokteili un uzspēlēt volejbolu
– par to labāk aizmirst, jo alkohols un sports ir dubulta slodze organismam. Par
šiem un citiem ar sportošanu un veselību saistītiem jautājumiem TV24
raidījumā “Ārsts atbild” stāsta Skrides Sirds klīnikas sporta ārsts Lolita
Kalniņa-Havraneka.
“Sākot trenēties, ir jāzina, uz ko tu esi spējīgs, ir jāzina sava veselība un tas, ko
grasies darīt. Tas ir pats pamats,” skaidro daktere un piebilst, ka nevajag uzreiz
pirkt gadžetus. Pulsometru var iegādāties arī pēc trim mēnešiem vai pusgada.
Sākumā vissvarīgākais ir sākt kaut ko darīt. Par daudzu cilvēku tradicionālo
apņemšanos – apmeklēt sporta zāli no tāda un tāda datuma – ārste vien
nosmaida un teic, ka nav svarīgi, kad cilvēks nolemj pievērsties aktīvam
dzīvesveidam, būtiski, ja nolemj to darīt, piemēram, no 1. janvāra, tad vajadzētu
ar sevi vienoties par vēl kādu punktu – noturēties vismaz trīs mēnešus. Un pēc
tam spriest, ko darīt tālāk, varbūt jāmaina sporta veids, treniņu plāns… Pēc
Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām nedēļā nepieciešamas 300
minūtes aerobas slodzes – škriešana, ātra iešana, velo vai jebkas, kas notiek
vieglā intensitātē. “Un tad ir vēl papildus rekomendācijas – 150 minūtes
intensīvākas slodzes. Vai tā ir svaru zāle vai kas cits, galvenais – lai ir lielāka
intensitāte.” Uz jautājumu, vai darbošanos dārzā arī var saukt par treniņu,
daktere atbild apstiprinoši, bet nosaka, ka tas būs spēka treniņš, nevis aerobā
slodze. “Tas piederēs pie tām 150 minūtēm, nevis 300.”
Viens no pēdējo mēnešu aktuālajiem jautājumiem ir maija vidū Rīgā gaidāmais
maratons. Ārste stāsta, ka skrējēji nereti nenovērtē savas spējas, tāpēc tagad pēc
PVO rekomendācijām sportistiem tiekot mācīts, kā atpazīt pārslodzi un akūtu
spēku izsīkšanu. “Daudzi nepamana mirkli, kad vajadzētu apstāties. Vispār
visiem maratonistiem vajadzētu pārbaudīt savu veselību, vai sirds un citas
organisma sistēmas ir gatavas darbam. Nedrīkst uz starta iziet pat tad, ja trīs
dienas pirms tam bijusi saaukstēšanās. Tad jārēķina, ka skrējējs ir divus soļus
atpakaļ, jo viņa organisms nav vesels.” Savukārt tiem, kuri grib apvienot
sportošanu ar iedzeršanu, piemēram, vasarā atpūšoties pludmalē, ārste iesaka
nošķirt robežu: sports un spirts. “No fizioloģijas viedokļa alkohola lietošana ir
pastiprināta slodze organismam un arī sportošana ir pastiprināta slodze. Tātad,
jau divas slodzes. Un, ja vēl ārā karsts… Labāk bez šādām pārslodzēm.”
