Apinis: Karš Ukrainā ražo antibakteriālu rezistenci
Karš ir viens no vissmagākajiem determinantiem mentālajai veselībai, karš
piesārņo dabu un rada antibakteriālo rezistenci – šādas atziņas TV24 raidījumā
“Laiks zinātnei” sarunā ar raidījuma vadītāju – LZA akadēmiķi, kardiologu
Andreju Ērgli – pauž medicīnas zinātnes apskatnieks, LZA goda doktors Pēteris
Apinis.
Apinis pirms neilga laika atgriezies no Ukrainas un pirms došanās turp, kā arī
esot uz vietas kara plosītajā zemē, pētījis, ko pasaules zinātne saka par karu
Ukrainā. Diemžēl neviens no pasaules zinātnieku paustajiem secinājumiem nav
iepriecinošs. “Karš bendē mūsu mentālo veselību, tas ir viens no
vissmagākajiem determinantiem mentālajai veselībai neatkarīgi no tā, vai karš
notiek Ukrainā vai pie mums – tas ietekmē visus,” zinātnieku teikto pauž
Apinis. Otrs fakts, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību un ko min Apinis, ir
tas, ka karš šobrīd ražo dažāda veida antibakteriālo rezistenci. (Antibakteriālā
rezistence ir process, kurā baktērijas kļūst izturīgas pret antibiotikām, kas tās
iepriekš iznīcināja, padarot infekcijas grūti ārstējamas – aut). Apinis skaidro,
ka lielā mērā tas noticis arī tāpēc, ka Ukraina bijusi pesticīdu lielvalsts un kara
laikā, kad pesticīdu fabrikas tika sabombardētas, viss nonāca ūdeņos, zemē…
“Pesticīdi tie paši antibiotiķi vien ir, tikai tonnās nevis mikrogramos. Tātad, mēs
pašlaik ar karu vērojam pasaulē antibakteriālo rezistenci, dabas piesārņojumu,
jo visas ķimikālijas, kas nonāk Ukrainas dabā, attiecas uz visu Eiropu. Diemžēl
karš ir arī Eiropā.” Ar kara jēdzienu šajā gadījumā tiek domāts arī fakts, ka
slimnīcās mediķiem aizvien grūtāk piemeklēt antibakteriālus līdzekļus pat ar
karu nesaistītu slimnieku ārstēšanā, jo ir izveidojusies antibakteriālā rezistence.
“Tas tomēr ir karš,” nosaka Apinis, turpretī profesors Andrejs Ērglis viņa teikto
papildina, skaidrojot, ka bieži pat neiedomājamies, cik daudz no kara nonāk pie
mums kaut vai pa gaisu. “Mikrobi un ķīmija tāpat kā radiācija ir neredzamie
faktori. Tāpat kā mentālās ietekmes. Tie ir riska faktori, par kuriem visvairāk
jārunā.”
