Uģis Roze: Dziedāšana ir viens no veiksmīgākajiem latviešu pašizteiksmes veidiem
Gatavojoties lielkoncertam “Manai dzimtenei”, kas 11. jūlijā skanēs Mežaparka
Lielajā estrādē, vienojot tūkstošiem latviešu no visas pasaules, trešdienu
vakaros TV24 raidījumā “Es dziedu, jo…” pazīstami mūziķi, koru dalībnieki un
diriģenti dalās savā pieredzē. Pirmajā raidījumā viesojās dziedātāja Ieva
Kerēvica, dziedātājs Uģis Roze un koncerta “Manai dzimtenei” diriģents Artūrs
Švarcbahs. Kerēvica jau kopš bērnības zinājusi, ka būs mūziķe, Roze sācis
dziedāt no bailēm, bet Artūru Švarcbahu nedaudz piespieduši… Taču viņi ir
vienisprātis: mūzika veido patriotismu un harmonizē.
“Es jau bērnībā zināju, par ko vēlos kļūt, man iekšējā sajūta vienmēr bija, ka
nonākšu līdz tam,” mūzikas ceļa izvēli raksturo Ieva Kerēvica. Savukārt Uģis
Roze atceras, ka viņu uz dziedāšanu mudinājušas bailes, proti, no skolas līdz
mājām bijis jāmēro vairāku kilometru garš ceļš, kas vijās garām kapiem un tā kā
mazajam zēnam bijis bail, viņš sācis skaļi dziedāt, domājot, ka tādējādi
aizbaidīs visu slikto. “Kaimiņiene, izdzirdot tālumā skaņas, esot teikusi: Ā, tur
jau Uģis nāk mājās no skolas…” ar smaidu atceras dziedātājs. Arī Artūrs
Švarcbahs, kurš pēc izglītības ir akadēmiskais mūziķis un dziedājis
profesionālos koros Latvijā un Eiropā, dzied jau kopš četru gadu vecuma, taču
atzīst, ka apgūt mūziku nav bijusi viņa izvēle. “Esmu no tiem, kuru bišķi
piespieda, bet es to absolūti nenožēloju,” viņš stāsta. “Es dziedu tāpēc, ka man
patīk.”
Vēlme dziedāt un būt kopā ir faktors, kas vieno latviešus no visas pasaules.
Artūrs stāsta, ka “Manai dzimtenei” lielajā kopābūšanas koncertā piedalīsies arī
diasporas latvieši no Itālijas, Vācijas, Francijas, Anglijas. “Būs paprāvs pulciņš
ar latviešiem, kas atgriežas tieši uz šo koncertu,” viņš teic. Skatuves maģiju un
dziedāšanas spēka nozīmi par nozīmīgu latviešu kultūrā sauc arī Ieva Kerēvica.
“Mēs, latvieši, ārkārtīgi vēlamies dziedāt. Tas ir veids kā mēs sevi nomierinām,
harmonizējam… Dziedot mēs sevi dziedinām.” Uģis Roze piebilst, ka galvenais
ir kopābūšana. “Atceros no laikiem, kad dziedāju vīru korī, mēs dziedājām
vienu dziesmu. Tad tā sajūta ir tāda… nu nereāla… Kamols kaklā sakāpa no
sajūtām, kad tev apkārt stāv riktīgi veči, es tur tāds puika vēl biju. Tas
skanējums – tas mani fascinē…” Viņš stāsta, ka nesen dziedājis kopā ar Briseles
latviešu kori. “Ļoti labā līmenī koris. Es redzēju, ka viņi pilnīgi trīc, kā viņi grib
dziedāt, piedalīties un ir tik draudzīgi… Es domāju, dziedāšana – tas ir viens no
latviešu pašizteiksmes līdzekļiem, veiksmīgākajiem veidiem, kā latvietis var
pašizteikties…”
