Nu tā ir bezkaunība! Gundars Āboliņš rosina mainīt likumu par Saeimā neievēlēto deputātu kompensācijām
“Viņi ir saņēmuši pabalstus, reprezentācijas izdevumus un lielas algas, tāpēc tagad –
“paldies” un “sveiki”. Nekādas trīs mēnešu kompensācijas! Par ko?! Par to, ka, es
atvainojos, esi …ūdus vārījis? Viņi nezināja, ka riskē netikt ievēlētiem? Zināja. Un šo
naudu ieskaitiet Bērnu slimnīcai, kurai tā lieti noderētu. Nevis šiem cilvēkiem vēl
pabalsts… Nu tā ir bezkaunība! Kaut vai gadījums ar fake pilsonību – tev vēl
pienākas pabalsts trīs mēnešalgu apmērā?! Kā viņiem nav kauna? Bet, redziet, tā
nauda jau nesmird. Un mēs viņiem maksāsim…” TV24 raidījumā „Nedēļa. Post
Scriptum” asu kritiku par deputātu darbu un politisko kultūru pauda aktieris
Gundars Āboliņš.
Vērtējot pēdējā laika skaļākos lēmumus, aktieris norāda, ka politiķiem beidzot ir jānoliek
malā personīgās ambīcijas un jāsāk domāt par valsts interesēm, nevis par to, kā saglābt
dažus “vecos vēžus” no bijušās koalīcijas. Kā spilgtu piemēru politiķu darba metodēm
aktieris min 14. Saeimas lēmumu par pilsonības piešķiršanu un pēcāk – atņemšanu –
Indijas zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai, kas izvērtās par skaļu skandālu. Āboliņš to
dēvē par klasisku taktiku. “Kad ir sanāksme, tad svarīgākos jautājumus parasti atstāj uz
beigām, kad visi ir noguruši un negrib vairs iedziļināties… Tikko sāk steidzināt un kaut ko
ātri dara, manī tas rada aizdomas. Steidzināšana vienmēr ir aizdomīga. Steidzamības
kārtā… Kāpēc? Kas tāds noticis? Visvairāk šajā procesā man ir žēl profesora Kalviņa, kurš,
man šķiet, ir ticis maldināts.” Šis skandāls, pēc Āboliņa domām, grauj uzticību zinātnei
kopumā. Tāpat kā lielā mērā Latvijā tiek degradēts jēdziens “par īpašiem nopelniem”.
Aktieris spriež, ka reizēm pilsonības piešķiršana notiekot pēc principa “ka tikai nav
krievs”. Kā piemērs tiek minēts brazīliešu blogeris Felipe, kurš dzīvo Latvijā un saņēmis
Latvijas pilsonību. “Nu tas ir absurds! Bet par ko saņēma?!” retoriski jautā Āboliņš.
Aktieris uzskata, ka jaunievēlētajai Saeimai ir jāstrādā pilnīgi citādi, taču vienlaikus izteica
bažas, ka “vecajiem žukiem” negribēsies izlaist varu no rokām. Viņš prognozēja – ja pēc
vēlēšanām tautas intereses tiks ignorētas un dominēs koalīcijas mahinācijas, uz nākamajām
Saeimas vēlēšanām varētu aiziet vien 30 procenti vēlētāju. Tāpat Āboliņš pauda
sarūgtinājumu par sabiedrības pasivitāti, norādot, ka tautai revolucionārais gars ir
nomērdēts un neapmierinātības gadījumā cilvēki vairs nesacelsies un neizies ielās, jo šis
nervs ir kļuvis nejutīgs.
Visbeidzot, reaģējot uz nepārdomātajiem lēmumiem, Gundars Āboliņš kategoriski iestājas
pret to, lai deputāti pēc pilnvaru beigām saņemtu kompensāciju trīs mēnešalgu apmērā. Tā
vietā aktieris aicina šo naudu – aptuveni vienu miljonu eiro – ieskaitīt Bērnu slimnīcai,
kurai šie līdzekļi būtu reāli noderīgi. “Deputāti ir saņēmuši pabalstus, reprezentācijas
izdevumus un lielas algas, tāpēc tagad – “paldies” un “sveiki”. Nekādas trīs mēnešu
kompensācijas! Par ko?! Viņi nezināja, ka riskē netikt ievēlētiem? Zināja. Nu tad “paldies”
un “sveiki”. Un šo naudu ieskaitiet Bērnu slimnīcai, kurai tā lieti noderētu. Nevis šiem
cilvēkiem vēl pabalsts… Nu tā ir bezkaunība! Šis likums ir jāmaina. Kāds vēl pabalsts? Par
ko? Par to, ka, es atvainojos, esi …ūdus vārījis? Kaut vai šis gadījums ar fake pilsonību –
tev vēl pienākas pabalsts trīs mēnešalgu apmērā? Kā viņiem nav kauna? Bet, redziet, tā
nauda jau nesmird. Un mēs viņiem maksāsim…” skumji secina Āboliņš.
