
Andris Bite pieļauj, ka Latvija varētu bankrotēt jau pēc 3-4 gadiem
“Valstis bankrotē ik pa brīdim un ir pat tāds paradokss, ka pēc bankrota
nākamajā dienā ir labākā starta pozīcijā” – TV24 raidījumā “Kārtības rullis”,
diskutējot par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, valsts ārējo parādu un ne pārāk
spožo nākotni, atzina politisko procesu apskatnieks, rakstnieks Jurģis Liepnieks.
Viņa sarunbiedrs – LDDK prezidents, uzņēmējs Andris Bite – piebilda: “Tas
datums, gads, kad pienāks šis stāsts, nav nemaz tie 20 gadi, kā mēs sakām, ka
mūsu bērni maksās parādu… Tas būs jau pēc 3-4 gadiem.”
Runājot par Latvijas ārējo parādu – aptuveni 45 miljardiem eiro – zvērināts
advokāts Olavs Cers prātoja, ka viss atkarīgs no tā, kā uz to raugās. Vai ar
šausmām un paniku, ka parāds būs jāatmaksā mūsu bērnu bērniem, vai no
rakursa, ka parādi ir bijuši visām valstīm. “Kura gan valsts ir bankrotējusi? Mēs
jau neesam pirmie, kuriem ir lieli parādi… Ja paskatāmies, kas notika savā
laikā ar Grieķiju? (2015.gadā Grieķijai draudēja bankrots). Tā ir, bija un būs!
Valsts ir, tūristi brauc, viss notiek! Un kāpēc neaizņemties, ja nav jāatdod?” Uz
Bites iebildi, ka par parāda apkalpošanu gan ir jāmaksā, Cers atbild: “Bet tas ir
mazāk nekā pašu parādu maksāt! Kādu brīdi maksās parāda apkalpošanu, pēc
tam dzīvos cepuri kuldams!”
Liepnieks piebilst, ka šajā kontekstā prātojumos “kā būtu, ja būtu” var iet arī
soli tālāk. “Paskatieties uz demogrāfijas rādītājiem – pēc 50 vai 70 gadiem
Latvijas kā nacionālas valsts nebūs. Pēc tam, lai tie uzbeki, krievi, kas te dzīvos,
lai atdod to parādu,” tā Liepnieks, piebilstot: “Ja mēs padodamies un norakstām
šo valsti, var arī tā prātot.” Taču, viņaprāt, Grieķijas piemērs parāda, ka valsts
var uzplaukt arī pēc bankrota. Ir jāiziet cauri haosam, cauri tam, ka nav pensiju,
skolu, darba…. “Valstis bankrotē ik pa brīdim, un ir pat tāds paradokss, kas
ekonomikā labi aprakstīts, ka pēc bankrota valsts nākamajā dienā ir labākā
starta pozīcijā.”
Bite, klausoties Liepniekā, papildina: “Tas datums, gads, kad pienāks šis stāsts,
nav nemaz tie 20 gadi, kā mēs sakām, ka mūsu bērni maksās parādu… Tas būs
jau pēc 3-4 gadiem, jo, manuprāt, salīmēt budžetu 2029.gadā būs neiespējami.”
Tiesa, kā norādīja dr.hist., vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks
Gatis Krūmiņš, šajā kontekstā Latvijai atšķirībā no Grieķijas, ir vēl arī ārējais
apdraudējums. “Grieķiem turki neskrēja virsū, bet mums ir Krievijas
apdraudējums. Tāpēc nevajag radīt haosu.” Visvairāk pārmaiņas ekonomikā,
pēc Liepnieka domām, izjutīs trūcīgais slānis un, lai atgūtos no kraha, būs
nepieciešami gadu desmiti. Tāpēc, lai nenonāktu tādā bedrē un kliedētu drūmās
domas, ka Latvijai gals klāt, Bite iesaka būt taupīgākiem lietās, kurās nevar
atļauties tērēt naudu kara apstākļos. Kāpēc tā nenotiek? “Jo tuvojas vēlēšanas,”
skan Bites atbilde.