Cērps: Paļaušanās uz 1. pensiju līmeni ir ļoti problemātiska
TV24 raidījumā “Naudas cena”, diskutējot par kreditēšanu un
uzkrājumiem, Finanšu nozares asociācijas (FNA) vadītājs Uldis Cērps
atzina, ka tiem, kuri pensionējoties būs bez uzkrājumiem, atliks
cerēt, ka “esošie strādājošie maksās esošajiem pensionāriem, bet,
kā mēs zinām, esošo strādājošo procentuāli kļūst aizvien mazāk, bet
pensionāru – vairāk.”
Cērps skaidro, kur Latvijā ir uzkrāta nauda: “Vienīgā nopietnā nauda
ir uzkrāta mājsaimniecībās un depozītos – 11,5 miljardi, otrajā pensiju
līmenī – gandrīz desmit miljardi un cik ir uzkrāti brīvprātīgajos
uzkrājumos? Šī summa pat nesasniedz vienu miljardu,” tā Cērps. Par
ko tas liecina? Pēc FNA vadītāja teiktā tas nozīmē, ka tie, kuri krāj,
nogulda, investē – tiem būs reāla nauda, kuru viņi saņems, dodoties
pensijā. Savukārt tiem, kuri neko nebūs uzkrājuši, būs jāpaļaujas tikai
uz 1. pensiju līmeni. Taču tas nenozīmē neko spožu. “Tā faktiski ir
cerība, ka esošie strādājošie maksās esošajiem pensionāriem. Kā mēs
zinām, esošo strādājošo procentuāli kļūst aizvien mazāk, bet
pensionāru – vairāk. Līdz ar to paļaušanās uz 1. pensiju līmeni var būt
problemātiska.” Cēps norāda, ka, protams, šim ir iespējami
risinājumi, taču jāņem vērā, cik ekonomiski konkurētspējīgā valstī
mēs dzīvojam un cik lielus nodokļus maksājam.
