Kas “modē” finanšu krāpniekiem?
Kā ierobežot finanšu krāpniecību? Kāpēc joprojām cilvēki Latvija
cieš no krāpniekiem, kādi ir krāpniecības “veiksmes” cēloņi – par to
TV24 raidījumā “Naudas cena” diskutēja programmatūras inženieris
un krāpnieku mednieks Elviss Strazdiņš, Latvijas Bankas Finanšu
pratības daļas vadītāja Aija Brikše un Finanšu nozares asociācijas
Krāpšanas ierobežošanas darba grupas vadītājs, SEB bankas
Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.
Uz jautājumu, kā mainās krāpnieku “mode”, kas šobrīd aktuāls
krāpniekiem, Mārcis Pelcis atbild: “Joprojām ir viss tas pats: īsziņas ar
dažāda veida uzdošanos par valsts dienestiem, sociālās
apdrošināšanās aģentūru, VIDu, investīcijām…. Krāpnieki pielāgo
ziņas šīs dienas aktualitātēm.”
Elviss Strazdiņš izstāsta gadījumu par krāpnieku shēmu, no kuras, pēc
policijas ziņām, cietuši pieci cilvēki. Proti, cilvēks saņem zvanu no
Latvenergo, pajautā datus, jo it kā nākšot mainīt skaitītāju. Pēc kāda
laika piezvana cits un saka, ka tas, kurš zvanīja no Latvenergo, viņš
gribēja nozagt dzīvokli, ir krāpnieks, tāpēc jānoķer. “Viņi uzreiz ir kā
labie, saka, ka varēs noķert, ja cilvēks pārdošanā izliks savu dzīvokli.
Pēc tam naudu turēs drošā vietā, neviens nevarēs nozagt. Cilvēks
reāli arī ieliek sludinājumu un pirmajam, kas piesakās, jo tas it kā esot
krāpnieks, arī pārdod dzīvokli, aiziet pie notāra, visu izdara oficiāli.
Apmānītais cilvēks paliek bez dzīvokļa un naudas. Un šādi gadījumi,
pēc policija teiktā bijuši pieci pēc kārtas.”
Savukārt Aija Brikše cilvēkiem iesaka uzmanīties tagad, janvārī, kad
daudzos veikalos, tajā skaitā, arī internetveikalos notiek plašas
izpārdošanas akcijas, uz kurām aktivizējas krāpnieki.
