Latvijas vēstnieks NATO: Kamēr Krievija karo Ukrainā, tā neuzbruks NATO dalībvalstīm
Putina impereālistiskā politika ir izlaidusi džinu no pudeles, viņš ir aizgājis aiz
neatgriešanās punkta, visus resursus, ko varētu ieguldīt nācijas labklājībā,
atdevis karam un atkāpšanās ceļa vairs nav – tā, komentējot Krievijas radītos
draudus Eiropai un karu Ukrainā, TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum”
stāsta Latvijas Republikas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Pilnu raidījumu TV24 ēterā skaties 30.janvārī pl. 21:03!
“NATO kā aizsardzības alianse strādā pie dažādiem scenārijiem, arī pie maz
ticamiem scenārijiem,” stāsta Riekstiņš un piebilst, ka, viņaprāt, šobrīd, kad
Krievija ir pilnībā aizņemta ar karadarbību Ukrainā, Krievijai nav tādu militāru
spēju, lai izaicinātu kādu no NATO dalībvalstīm vai NATO aliansi kopumā.
Būtisks esot jautājums, kas notiks tad, kad karš beigsies un kā tas beigsies?
“Kāda būs tābrīža Krievijas vadības pozīcija, kas tiks darīts ar karā ne tikai
fiziski, bet arī mentāli sakropļotajiem cilvēkiem, kuriem it kā jāatgriežas civilajā
dzīvē Krievijā…?” retoriski jautā vēstnieks un atceras novēroto Krievijā: “Pēc
tiem gadiem, ko es pavadīju vēstnieka darbā Maskavā, man šķiet, ka viena no
lielākajām problēmām ir tā, ka šī Kremļa un Putina agresīvā, impereālistiskā
politika ir izlaidusi džinu no pudeles un Krievijas sabiedrībā atmodinājusi
nejaukas iezīmes.” Kā teic Riekstiņš, šis nejaukais, imperiālais gars, kurš krievu
tautai, visticamāk, piemita, bet bija apslāpēts, jo netika uzskatīts par labo toni,
tagad pēc ilgstošas propagandas masu medijos, stāstot, kā tūlīt uzlaidīs gaisā
Vašingtonu, Baltijas valstis, uzjundījis krievu nācijā imperiālo garu ar jaunu
sparu. Kā ar to tikt galā – lūk, tas esot jautājums.
Arī pats Putins nonācis strupceļā un atpakaļceļa viņam vairs nav. Uz jautājumu,
vai četri kara gadi ir vairojuši Putina impereālistisko apetīti vai gluži pretēji – to
mazinājuši, vēstnieks atbild sekojoši: “Nezinu. Būtu jāprasa viņam. Es domāju,
ka primārais jautājums ir par ko citu, ka Putins ir aizgājis aiz tā neatgriešanās
punkta, respektīvi, viņš ir tik daudz izdarījis praktiskajā ziņā ne tikai salaužot
jebkādas uzticamības attiecības ar Rietumiem… Viņa vadībā pastrādāti kara
noziegumi, un par to būs jānes atbildība. Krievijas ekonomikas sagraušana,
Krievijas demogrāfijas problēmas – viņam ir jābūt atbildīgam par to, kas notiek
Krievijā. Neapšaubāmi, ka Krievija, kura ar saviem dabas resursiem varētu būt
bagāta valsts, kas varētu šo savu bagātību ieguldīt iedzīvotāju izglītībā un
labklājības celšanā, viņš to visu ir iemetis impereālistiskajā, agresīvajā karā. Un
viņš personīgi, es domāju, ka no tā vairs nevar atkāpties. Viņš nevar izmainīt
savu politiku un mana prognoze ir: kamēr viņš ir pie varas Krievijā, jārēķinās,
ka šī politika turpināsies, lai arī cik žēl man to nebūtu teikt, jo runa ir par mūsu
tiešajiem kaimiņiem.”
