Kalviņš: Nestādot kokus, ceļš ir uz vienu pusi. Uz katastrofu…
“Cilvēce ir savairojusies stipri lielākā apmērā nekā zemeslodes spēj panest.
Mēs esam kā siseņi – noēdam visu zaļo” – tā jaunajā TV24 raidījumā “Klimata
balss” teic Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, LU padomes loceklis,
profesors, ķīmiķis Ivars Kalviņš. Kopā ar biedrības “Zaļā brīvība” vadītāju
Maksi Apini viņš diskutē par klimata pārmaiņu cēloņiem, cilvēku rīcību un
iespējamajām sekām.
Spriežot par auksto ziemu un atzīstot, ka pašam aukstums ne visai patīk,
profesors Kalviņš teic, ka klimata pārmaiņu konteksta vidējā gaisa temperatūra
jāmēra nevis lokālā, bet gan globālā mērogā. “Nevis cik šoziem tā bija augsta
Latvijā, Eiropā, bet vidēji uz planētas. Un vidējā temperatūra pieaug,” tā
Kalviņš. Maksis Apinis, piekrītot, ka lielākās piesārņotājvalstis pasaulē ir Ķīna un
Amerikas Savienotās valstis, piebilst, ja nekas netiks darīts piesārņojuma
samazināšanā, mēs vara sagaidīt civilizācijas krahu līdz šā gadsimta beigām.
“Tās izmaiņas, kas notiks, tās ir dramatiskas. Tas nav pārspīlējums. Tas nav tā:
paliks nedaudz siltāks par dažiem grādiem, ko mēs Latvijā varbūt arī gribētu.
Nē… Tie būs ekstremāli notikumi: ilgstošs sausums, ilgstošs lietus, kad viss
pārplūst… Tas būs izaicinājums.” Jautāts, vai pasauli tiešām gaida krahs, Ivars
Kalviņš atbild: “Viss ir atkarīgs, kā mēs rīkosimies, jo būtībā nav tik daudz
jāuztraucas par to, ko mēs ražojam vai cik daudz izmetam ārā, bet vai mēs šajā
apritē iesaistām dabas spējas, kādas nu dabai ir, piemēram, absorbēt CO2. Ko
tas nozīmē? Nevajag cirst taigu, nevajag cirst mūžamežus Brazīlijā un, ja mēs
nestādīsim vietā kokus, tad ceļš ir uz vienu pusi – pretī katastrofai…”
