Psihiatrs: Depresijai ne vienmēr ir taustāms cēlonis
Ja trauksme, slikta pašsajūta, miega traucējumi, depresija sāk traucēt mūsu
ikdienu, tas liecina, ka laiks vērsties pie psihiatra – tā TV24 raidījumā “Ārsts
atbild” stāsta Skrides Sirds klīnikas psihiatrs Artūrs Blekte.
Apmeklēt psihiatru mūsdienās ir normāla lieta, nav padomju laiki, kad psihiatra
kabinets nozīmēja nopietnas problēmas, sabiedrības nesapratni vai pat
nosodījumu. Mūsdienu steidzīgajā ikdienas ritmā daudzi sūdzas par trauksmi,
garastāvokļa maiņām un nereti paši sev uzstāda kādu diagnozi. Jautāts, kā
saprast, ka nepieciešama psihiatra palīdzība, Blekte atbild: “Jāsaprot, ka, runājot
par depresiju, mēs runājam par bioķīmiskām izmaiņām smadzenēs. Līdz ar to
depresijai ne vienmēr ir taustāms cēlonis, ka mēs varam pateikt: ar tevi dzīvē
notika tas, tāpēc tev ir depresija,” tā psihiatrs. Viņš arī zina teikt, ka problēmas
līdzcilvēku uzvedībā visbiežāk un ātrāk pamana tuvinieki. “Klasiski tās ir
mātes, bet tas var būt arī jebkurš cits cilvēks, kurš pietiekami labi pazīst to,
kuram ir depresija.” Uz jautājumu, vai depresija ir biežākais pašnāvību iemesls,
ārsts atbild noraidoši. “Pēdējie statistikas dati liecina, ka 65 procentiem cilvēku,
kas dzīvi beiguši pašnāvībā, ir bijuši garastāvokļa traucējumi, bet pēc
matemātikas tas nozīmē, ka ir vēl 35 procenti, kuriem tā nebija. Tie bijuši citi
iemesli. Un pašnāvība ir viena no grūtākajām tēmām psihiatrijā.”
