Skride: Pēkšņs stress var radīt miokarda infarktam līdzīgu stāvokli
Paātrināts pulss, palielināts glikozes līmenis asinīs, augsts asinsspiediens – to
visu rada stress un mēs visi zinām, cik tas ir postoši veselībai. TV24 raidījumā
“Ārsts atbild” RSU profesors, kardiologs, Skrides Sirds klīnikas vadītājs Andris
Skride, stāstot par stresa ietekmi uz sirdi, skaidro, ka stresu var iedalīt divos
posmos: akūtajā un ilgstošajā. Negatīva ietekme, pat infarkta draudi, var būt
abos gadījumos.
“Stresa rezultātā virsnieres izdala stresa hormonus – kortizolu, adrenalīnu,
neoadrenalīnu, kuri negatīvi ietekmē sirds veselību tādā veidā, ka sašaurina
asinsvadus, palielina pulsu un asinspiedienu. Cilvēks pat var mierīgi gulēt
dīvānā, bet, ja ir bijis kāds stresors, pulss no 60 sitieniem minūtē var
palielināties līdz 110 un vairāk, kas miera stāvoklī nav pieņemams,” stāsta
profesors Skride un uzskaita hroniska stresa radītos draudus: hipertensija,
miokarda infarkts, sirds ritma traucējumi, palielina iekaisumi… Taču tas vēl nav
viss. Kardiologs turpina: “Vēl stress negatīvi ietekmē sirdi caur glikozes līmeņa
svārstībām. Stress aknām liek vairāk ražot glikozi un veicina insulīna rezistenci
un tas viss vēl vairāk var provocēt cukura diabētu. Protams, cukura diabēts ir arī
ģenētika un dzīvesveids, bet arī stress ieņem lielu lomu tā attīstībā.”
Uz jautājumu, vai pēkšņs stress, piemēram, somas izraušana, saņemta negatīva
ziņa, liels izbīlis, arī var izraisīt kādu saslimšanu, Skride atbild apstiprinoši. “To
sauc par Takotsubo sindromu, kardiomiopātiju, kas ir līdzīga miokarda
infarktam. Takotsubo var beigties ļoti slikti, tā ka stress ir slikts gan hroniskajā,
gan akūtajā stadijā.”
