Sprūds: Jo ilgāk drons ir gaisā, jo lielākas iespējas to identificēt
Brīdī, kad gaisā ir NATO iznīcinātāji, nevar tikt izmantoti ložmetēji,
pārtvērējdroni, vadāmās raķetes, jo ir risks, ka, šaujot pa dronu, var tikt
notriekts iznīcinātājs – TV24 raidījumā “Ziņu TOP5”, komentējot neseno
apdraudējumu ar dronu austrumu pierobežā, skaidro bijušais aizsardzības
ministrs, Saeimas deputāts Andris Sprūds (PRO).
Sprūds stāsta, ka līdz 2024.gadam NATO iznīcinātāji nebija gatavi celties gaisā
un notriekt dronus. “Pēc incidenta ar Gaigalavas dronu (2024.gada septembrī
Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts –
“Shahed” tipa drons) NATO bija gatavi iesaistīties. Arī pirms vairākām
nedēļām, kad bija Rēzeknes gadījums, arī tad NATO iznīcinātāji bija gaisā un
arī tad drons bija NATO iznīcinātāja mērķī, bet nebija dubultā verifikācija, kas
nozīmē, ka dronu redz ne tikai ar radariem, bet šajā gadījumā – arī pilots ar savu
aci,” skaidro bijušais ministrs. Vai dronam otrdien izdevās pārlidot Latvijai
nepamanītam un vai tas varētu būt bijis tas pats drons, ko notrieca Igaunijā,
Sprūds pieļauj šādu iespēju un piebilst: “Jo drons lido ilgstošāk, jo vieglāk
noteikt tā trajektorijas, saprast, ka tieši tas ir drons, ka šī skaņa nenāk no kāda
cita objekta. Papildus tam nāk klāt NATO spēja identificēt. Šī spēja ir gan
iznīcinātāju radaros, gan, kā jau teicu, pilota acs ir tā, kas vienlaikus var pateikt
vizuāli, ka ir panākts drons un tad šī notriekšana notiek. Nešauj jau vienkārši pa
kaut kādu punktu, kas gaisā pārvietojas…”
