Aritmologs: Ir pacienti, kuri ar viedierīču palīdzību paši sev diagnosticējuši aritmiju
Ar ko mirdzaritmija atšķiras no citām aritmijām un kāpēc tā ir biežākā no
aritmijām? Uz šiem un citiem jautājumiem TV24 raidījumā “Ārsts atbild”
skatītājiem skaidrojumu un atbildes sniedza Skrides Sirds klīnikas aritmologs
Daiņus Gilis.
Daļa cilvēku nejūt, ka viņiem ir mirdzaritmija, bet lielākā daļa cilvēku tomēr
jūt, ka ar ritmu nav īsti labi, skaidro aritmologs. Biežākās sūdzības esot
nevienmērīgs pulss: te lēns, te ļoti ātrs, elpas trūkums pie fiziskas slodzes, kas
agrāk nebija novērojams. “Ātrāk iestājas nogurums, bezspēks, dzīves kvalitāte ir
ietekmēta.” Kas ir iemesls, kāpēc rodas mirdzaritmija, ārsts min vairākas lietas:
“Mirdzaritmijā var iedzīvoties, ja ir ģenētiskais faktors, pārmantojamība, otra
lieta – daudzi par maz nopietni uztver asinsspiediena kontroli, jāteic, arī
alkohola lietošana var ietekmēt mirdzaritmijas rašanos.” Ne mazāk būtisks
faktors ir arī stress un emocionālā pārslodze darbā. Ārsts uzsver, ka tam ir ļoti
liela nozīme. “Ir dati par nervu sistēmas ietekmi – mums ir tā saucamā
parasimpātiskā un simpātiskā nervu sistēma, kas kopā veido veģetatīvo nervu
sistēmu. Tā ir nervu sistēma, kas ne vienmēr no mums ir atkarīga, tā ir mūsu
reakcija uz dažādiem stimuliem un tā var ietekmēt gan sirdsdarbību, gan ritmu.
Arī asinsspiediens var palielināties, ja cilvēkam ir regulāra trauksme, slikts
miegs…” Ārsts arī stāsta, ka ir daudz pacientu, kas paši sev diagnosticējuši
aritmiju, proti ar viedierīču palīdzību ierakstot elektrokardiogrammu, pēc tam
konsultējoties ar ārstu un nepieciešamības gadījumā veicot ablāciju (minimāli
invazīva medicīniska procedūra, kas paredzēta dažādu sirds ritma traucējumu,
kas pazīstami kā aritmijas, ārstēšanai).
