Eksperti par vērtēšanas sistēmu skolā: Sistēma ir jāmaina!
“Mēs visi jauki pieļāvām to, ka, lai cilvēki nokārtotu pārbaudes darbu, lai mēs
imitētu, ka reformas ieviestas sekmīgi, esam kļuvuši tik pielaidīgi un tik
iekļaujoši vārda sliktākajā nozīmē, ka sekmīgums ir 31 procents no paveikta
darba!” – tā TV24 pirmsvēlēšanu debatēs “Runāsim atklāti!” atzīst Rīgas
Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore, “Latvijas attīstībai” biedre Iveta
Ratinīka.
“Pēdējos desmit gadus mēs jau esam uzspridzinājuši izglītības sistēmu ar ļoti
daudzām, tā saucamajām inovācijām,” teic 14.Saeimas deputāts Česlavs Batņa
(AS) un piebilst, ka katrā “spridzināšanā” parasti rodas bojājums. Kā piemēru
viņš min vērtēšanas sistēmu. “Nu nebija mums slikta vērtēšanas kārtība,” viņš
turpina un skaidro, ka pirms desmit gadiem sākumskolā vērtējums bija
“ieskaitīts” vai “neieskaitīts”, tam sekoja jaunievedums – baļļu sistēma, tad
sejiņas un tad, kā saka Batņa: “Ieviesa superīgo sistēmu STAP.” Uz jautājumu,
kas šo sistēmu radīja, viņš atbild: “Ierēdņi, kuri skatās, kas notiek pasaulē un tad
paziņo, ka mums vajag tādu pašu, tikai labāku. Un ar to “labāku” mēs nonākam
pie tādas sistēmas kā šobrīd STAPs.” Bijusī Saeimas deputāte Evija Papule
(partijām nepiederoša), klausoties Batņas teikto, iebilst: “Es domāju, ka jūs
pārvērtējat ierēdņus, viņi tajā ļoti maz iesaistās. Tur ir personālijas, kas sevi
uzskata par ekspertiem.” Izrādās, ka personālijas ir projektu vadītāji, kas strādā
izglītības ministrijā un, kā zina teikt Ratinīka, katra nākamā projekta darbinieces
noliedz iepriekšējā projekta sasniegumus. Tiesa, sava daļa vainas esot
jāuzņemas ne tikai izglītības sistēmas dažādu projektu veidotājiem, bet arī to
realizētājiem. Viņa min piemēru, ka 2008.gadā sekmīgs vērtījums skaitījās virs
50 procentiem, tagad tas ir noslīdējis līdz pat 31 procentam. “Mēs visi jauki
pieļāvām to, ka, lai cilvēki nokārtotu pārbaudes darbu, lai mēs imitētu, ka
reformas ieviestas sekmīgi, esam kļuvuši tik pielaidīgi un tik iekļaujoši vārda
sliktākajā nozīmē, ka sekmīgums ir 31 procents no paveikta darba.” Arī Papule
atzīst, ka vērtēšanas sistēma ir nepareiza: “Ir jāvērtē tas, ko viņi dara, nevis tikai
gala produkts centralizētajā eksāmenā.” Savukārt izglītības un zinātnes ministre
Ilze Indriksone (NA) uzskata, ka šā brīža situācija ir pārāk birokratizēta. “Es
uzskatu, ka eksāmenu ir par daudz. Svarīgāks par eksāmenu ir procesa
vērtējums. Ir jāuzticas pedagogu izvēlētajam darba stila veidam, jo vislabāk visu
zina skolas vadība. Valstij jābūt kā atbalstam, nevis uzraudzītājam.”
