Smago avāriju cēlonis joprojām ir ātrums, taču ir arī nesprādzēšanās sērga – cilvēki zaudē dzīvību, jo viņus “izmet” no auto
Lai arī šogad Jāņu laiks bijis salīdzinoši mierīgs ceļu satiksmē, pagājušā nedēļa
izvērtusies visai asiņaina – septiņi bojāgājuši, vienā negadījumā ejot bojā uzreiz četriem
cilvēkiem, TV24 raidījumā “Cilvēks. Ceļš. Drošība” norāda Ceļu satiksmes drošības
direkcijas (CSDD) smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projekta vadītājs,
satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
Eksperts uzskata un tic, ka autovadītāji kļūst apzinīgāki uz autoceļiem, domājot gan par savu,
gan citu satiksmes dalībnieku drošību, taču joprojām Latviju regulāri pāršalc ziņas par
traģiskām avārijām, kuru galvenais cēlonis joprojām ir ātrums.
Aizvadītās nedēļas nogales avārijā uz Tallinas šosejas, kur vieglās automašīnas un kravas
furgona sadursmē gāja bojā četri cilvēki, BMW markas automašīnas ātrums pārsniedzis 150
km/h. Somijas un Turcijas dubultpilsoņa vadītā automašīna triekusies lielā ātrumā un,
zaudējot vadāmību, auto sāniski ieslīdējis pretējā joslā, kur sadūrās ar kravas furgonu. Bojā
gāja BMW markas auto vadītājs un divi pasažieri, kā arī furgona vadītājs. “Automobiļiem
milzīgas deformācijas, tiešām ļoti, ļoti apjomīgas. Būtībā bojāta visa konstrukcija un
automašīnas ir daļēji izjukušas. Un, papildus, ļoti garas sānslīdes pēdas uz ceļa, tātad ātrums
[kā cēlonis] viennozīmīgi,” secina O. Irbītis.
Kā norāda CSDD eksperts, avārijā iesaistītais BMW ir salīdzinoši jauna automašīna ar
modernām palīgsistēmām, kas jau labo autovadītāja kļūdas, taču arī tās nespēj novērst
pārlieku lielu pārgalvību un bezatbildību uz ceļa.
CSDD ir noslēdzis pētījuma posmu par smago ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem 2025.
gada. Pārliecinošā vadībā kā smago negadījumu cēlonis ir ātrums – gan pārsniegtais atļautais
ātrums, gan ātrums, kas izvēlēts līdz atļautajam, bet nepiemērotos apstākļos, piemēram,
slidenā laikā, slikta ceļa seguma gadījumā vai paša transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa dēļ.
Vēl avāriju rašanos ietekmējošie faktori ir sēšanās pie stūres alkohola vai citu apreibinošu
vielu ietekmē un arī drošību jostu nelietošana, kas īpaši izpaužoties pēdējā laikā. Daudzi
autovadītāji drošības jostas piesprādzējot sev aiz muguras, lai auto nesignalizētu par jostu
nelietošanu. “20 cilvēki 2025. gadā bija izmesti no automobiļa – būtībā viņi gāja bojā, jo
viņus izmeta no auto. Un viens no būtiskiem faktoriem, ka auto pārripo viņiem pāri, jo
cilvēku met uz priekšu un auto viņam “seko”. Un būtībā visos šajos 20 gadījumos tā
automobiļa saucamā “dzīvības zona”, tas “būrītis”, kas mums riņķī, bija neskarts,” norāda
eksperts, kas liek secināt, ja pasažieris būtu pēc sadursmes palicis transportlīdzeklī, viņš būtu
izdzīvojis. CSDD plāno augusta sākumā sākt informatīvo kampaņu un uzrunāt cilvēkus, kuri
izvēlas nesprādzēties.
Skaties raidījumu “Cilvēks. Ceļš. Drošība” katru otro trešdienas vakaru pl. 20:30 TV24 ēterā.
Nākamais raidījums 29. jūlijā!
https://www.la.lv/video/cilveks-cels-drosiba-15-julijs-2026
