Paaugstināts asinsspiediens veicina domāšanas spēju mazināšanos
“Paaugstināts asinsspiediens nepatīk ne smadzenēm, ne nierēm, ne aknām,”
TV24 raidījumā “Ārsts atbild” stāsta RSU profesors, kardiologs, Skrides Sirds
klīnikas dibinātājs, 15.Saeimas vēlēšanu kandidāts Andris Skride.
Latvijā statistika par veselīgi nodzīvotiem dzīves gadiem joprojām ir bēdīga –
salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, mums ir vissliktākie rādītāji. Kā atzīst
profesors, lielāko daļu priekšlaicīgo nāvju izraisa tieši sirds slimības, bet labā
ziņa ir tā, ka šīs slimības var novērst vai aizkavēt vismaz par 10-20 gadiem, kā
rezultātā cilvēki Latvijā nodzīvotu ne tikai 50 veselīgus dzīves gadus, bet
vismaz 70, kā tas ir Rietumeiropā. “Jāsaprot, ka sirds veselība neveidojas 50,
60, 70 gadu vecumā. Infarkts, asinsvadu aizkaļķošanās vai insults nesākas
vienas dienas laikā. Sirds veselība ir ilgstošs periods, kas sākas jau 18-20 gadu
vecumā. Liela nozīme, protams, ir ģenētikai, bet ir daudz lietu, ko mēs varam
novērst.” Kā vienu no tām viņš min paaugstinātu asinsspiedienu.
Uz jautājumu, kā paaugstināts asinsspiediens ietekmē domāšanu un kognitīvās
spējas, Skride atbild: “Paaugstināts asinsspiediens ar laiku veicina domāšanas
spēju mazināšanos, dažādas smadzeņu saslimšanas. Ne smadzenēm, ne aknām,
ne nierēm nepatīk paaugstināts asinsspiediens, bet tiklīdz mēs sākam koriģēt to,
tā notiek atjaunošanās. Ārstēt asinsspiedienu ir daļa no veselības profilakses.”
