Eksperti: Suņa uzbrukums cilvēkam nav automātisks iemesls eitanāzijai
Ja suns vienreiz ir uzbrucis cilvēkam, viņam būs tendence to atkārtot – TV24
raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” pauž Latvijas Kinoloģiskās federācijas
viceprezidente Ilze Pētersone–Godmane. Savukārt Veterinārmedicīnas doktors
un Latvijas Veterinārārstu biedrības prezidents Ilmārs Dūrītis norāda, pasaulē ir
izstrādātas sakošanas smaguma skalas, kas ļauj objektīvāk izvērtēt notikušo.
Dūrītis uzskata, ka pēc suņa uzbrukuma cilvēkam lēmums par dzīvnieka
eitanāziju jāpieņem, rūpīgi izvērtējot nodarīto miesas bojājumu smagumu un
apstākļus. Vienlaikus sabiedrības drošība nedrīkst nonākt pretrunā ar dzīvnieku
aizsardzību. Dūrītis uzsver, ka būtiski ir izprast sakošanas un savainošanas
faktu, kā arī skaidri noteikt, kādos gadījumos būtu pieļaujams lemt par
dzīvnieka eitanāziju. “Ne katrs suņa nodarīts savainojums automātiski nozīmē
nepieciešamību dzīvnieku eitanazēt. Ir arī tādi gadījumi, kad, piemēram,
veterinārārsta kabinetā suns sakož savu saimnieku vai asistentu. Un tas ir
pavisam cits stāsts. Pasaulē ir izstrādātas sakošanas smaguma skalas, kas ļauj
objektīvāk izvērtēt notikušo,” tā Dūrītis. Viņš gan arī norāda, ka gadījumā, ja
suns cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājumus, būtu absurdi liegt iespēju
tiesiski reaģēt. “Ir nepieciešams atrast līdzsvaru starp sabiedrības un cilvēka
drošību, un dzīvnieka aizsardzību.” Latvijas Kinoloģiskās federācijas
viceprezidente Ilze Pētersone–Godmane piekrīt, ka katra situācija jāvērtē
atsevišķi, tomēr norāda uz iespējamu atkārtota uzbrukuma risku. Viņas ieskatā
pēc uzbrukuma jāvērtē, vai konkrētais suns arī turpmāk varētu apdraudēt
cilvēkus un vai tā turēšana izolācijā vai stingrā kontrolē patiešām atbilst
sabiedrības interesēm. “Ja suns vienreiz ir uzbrucis, ja viņš ir sajutis asiņu garšu
un šo dominances, pārākuma sajūtu pār indivīdu, tas var atkārtoties,” viņa
piebilst.
Pilna intervija TV24 ēterā šovakar pl 21:03!
