Vairogdziedzera mezgli: kad nepieciešama biopsija?
Lai veiktu vairogdziedzera ultrasonogrāfiju gan profilaktiski, gan sūdzību
gadījumā, ārsta nosūtījums nav nepieciešams. Pārbaude var būt īpaši aktuāla, ja
ir pilnuma sajūta kaklā vai sataustīts kāds veidojums – TV24 raidījumā “Ārsts
atbild” skaidro Dr. Vilkoites Vēdera klīnikas radiologs, diagnosts Kaspars
Stepanovs.
Ultrasonogrāfijas laikā iespējams konstatēt vairogdziedzera mezglus un izvērtēt
to struktūru — vai tie ir šķidras konsistences jeb labdabīgi, vai arī blīvāki un ar
audu struktūru. Mezglus klasificē pēc speciālas sistēmas no 1 līdz 5. Zemākā –
1. kategorija – nozīmē, ka atradne ir labdabīga, savukārt 5. kategorija norāda uz
audzēja iespējamību. Izmeklējuma laikā iespējams noteikt ne tikai mezgla
izmēru, bet arī tā apasiņošanu, blīvumu un nepieciešamības gadījumā veikt
elastogrāfiju. Stepanovs piebilst, ka visbiežāk sastopami 2. vai 3. kategorijas
mezgli, kuriem papildu izmeklējumi nav nepieciešami – tos vienkārši novēro
dinamikā. Toties biopsija tiek apsvērta gadījumos, kad mezgls ir aptuveni 2 cm
liels un atbilst 4. vai augstākai kategorijai. Tad ultrasonogrāfijas kontrolē ar
adatu paņem šūnu paraugu no mezgla un nosūta to uz laboratoriju, kur
mikroskopiski pārbauda, vai nav aizdomīgu šūnu. “Pēc analīžu rezultātiem tiek
plānota kontrole dinamikā. 90% gadījumu mezgliem nav jāveic papildus
izmeklējumi, visbiežāk kontrole nepieciešama pēc gada, jo vairogdziedzera
mezgliem ir tendence augt lēnām,” tā Stepanovs.
