Titāniks grimst! – Šlesers rosina atlaist “baltās apkaklītes”, Ašeradens iebilst
Valsts ierēdniecība jāsamazina par 30 procentiem, ministrijas un valsts iestādes
jāapvieno – TV24 debatēs “Runāsim atklāti!” skandēja “Latvija pirmajā vietā”
premjera amata kandidāts Ainārs Šlesers. Viņa oponents – “Jaunā vienotība”
premjera amata kandidāts Arvils Ašeradens – gan bija citās domās.
Kandidātus iztaujāja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris
Bite un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars
Rostovskis. Runājot par demogrāfijas krīzi Latvijā un cilvēkresursu
samazināšanos, Bite uzdeva jautājumu par cilvēkkapitāla pārdali un iespējām
darbaspēku no valsts pārvaldes novirzīt privātajam sektoram. Šlesers, uz to
atbildot, norādīja, ka, viņaprāt, valsts pārvaldē būtiski jāsamazina tā dēvēto
“balto apkaklīšu” skaits. “Un te es nerunāju par skolotājiem, mediķiem,
policistiem, ugunsdzēsējiem. Runāju par “baltajām apkaklītēm”. Ja mēs par 30
procentiem tās samazinātu valsts pārvaldē, viņi varētu noderēt privātajā
sektorā.” To, ka valsts pārvaldē šobrīd ir pārāk daudz darbinieku un
nepieciešamas strukturālas pārmaiņas, esot atzinuši arī paši ierēdņi. “Problēma
ir tā, ka ir pārāk liela ierēdniecība, politiķi paši nepieņem lēmumus, skatās viens
uz otru. Mums jāsāk likvidēt ministrijas, apvienojot valsts iestādes, jālaiž
ierēdņi brīvā darba tirgū kā ganībās, jo, ja jau viņi ir tik labi valsts ierēdņi,
kāpēc viņiem būtu jābaidās no privātā sektora?” retoriski jautāja Šlesers un
pauda nepieciešamību būtiski palielināt valsts ieņēmumus un rīkoties strauji,
situāciju raksturojot ar vārdiem: “Nav variantu, Titāniks grimst!”
Savukārt Ašeradens norādīja, ka jautājums par cilvēkkapitāla pārvaldību ir
sarežģīts, un atbildību par šo jomu patlaban ir uzņēmusies Ekonomikas
ministrija. Viņš sprieda, ka viena no iespējām būtu pārskatīt Labklājības
ministrijas lomu, līdzīgi kā tas ir izdarīts Somijā, ministrijas nosaukumā un
darbības fokusā ietverot arī nodarbinātības jautājumus. “Valsts sektorā kopumā
strādā aptuveni 250 000 cilvēku, bet ministrijās – ap 3500. Nu, var tūkstoti
atlaist, droši vien.” Uz Šlesera replikām par ierēdņu straujo samazināšanu
Ašeradens atbildēja: “Kā jau teicu, ierēdņu skaits valsts pārvaldē ir zināms, tas
nav nekāds valsts noslēpums. Bet cik tad cilvēku atlaidīs? To Šlesers klusē.”
Rostovskis aicināja uz šo jautājumu skatīties plašāk, neaprobežojoties tikai ar
darbinieku atlaišanu. “Jautājums, vai vajag uzreiz automātiski atlaist cilvēkus
vai arī fundamentāli pārskatīt fukncijas. Jo šobrīd valsts dara tik daudz lietu, ko
tā vienkārši var nedarīt.”
