Neārstēta krākšana var novest pat pie vecuma plānprātības
Daudzi uzskata, ka krākšana – eh, tas jau nekas nopietns. Taču, kā izrādās,
krākšana nebūt neliecina par saldu miegu, bet gluži pretēji – var izraisīt
nopietnas saslimšanas. Kādas – to TV24 raidījumā “Ārsts atbild” skaidro
Skrides Sirds klīnikas neirologs, miega speciālists Sintija Strautmane.
“Krākšana absolūti nav laba miega pazīme, un ir jāmēģina saprast, noskaidrot,
no kā tā rodas,” stāsta Strautmane. Viņa skaidro, ka mūsdienās daudz tiek runāts
par slimību, ko sauc par obstruktīvu miega apnoju. “Obstruktīvs – tas nozīmē,
ka ir mehāniski gaisa plūsmas traucējumi. Piemēram, guļot uz muguras. Ja
cilvēkam kakla apkārtmērs ir virs 40 centimetriem, tātad, kakls ir resns, tad, šādi
guļot, muskuļaudi un taukaudi saspiež elpceļus. Līdz ar to gaiss neplūst uz
smadzenēm.” Taču, ja, pagriežoties uz sāniem, krākšana pāriet, to saucot par
pozicionālo apnoju. Strautmane gan piebilst, ka krākšana un miega apnoja
novērojama ne tikai cilvēkiem, kuriem ir virssvars un solīds vecums, šī slimība
skar arī gados jaunus un slaidus cilvēkus. Pats vārds “apnoja” nozīmē, ka
cilvēks 10 sekundes neelpo, taču, kā stāsta miega speciāliste, esot novēroti arī
gadījumi, kad cilvēks miegā neelpo divas minūtes, bet pats to nemaz nepamana
un pamostas ar spēcīgu gaisa kampienu. “Kāpēc par šo runāju neiroloģijā? Ja
mums smadzenes trešdaļu dzīves nesaņem skābekli, tad kādā brīdī tas varētu
aiziet slikti – tas var būt risks insultam, infarktam, cukura diabētam un vecuma
plānprātībai.”
