Kardioloģe: Veģetatīvā nervu sistēma darbojas kā autonoms dators
Cik bīstams veselībai ir ilgstoši paaugstināts asinsspiediens? Kādi ir tā cēloņi un
kā to ārstēt, TV24 raidījumā “Ārsts atbild” skaidro Skrides Sirds klīnikas
kardioloģe Anna Labuce. Ārste atzīst, ka viens no iemesliem, kas veicina
asinsspiediena paaugstināšanos, ir veģetatīvā nervu sistēma.
“Asinsspiedienu regulē daudz un dažādi mehānismi – gan hormonu līmenis, gan
asinsvadu sieniņu elasticitāte, kura ar gadiem samazinās. Arī nieres iesaistās.
Mēs zinām, ka asinsspiedienu regulē arī nervu sistēma,” iemeslus uzskaita
Labuce un turpina: “Runājot par centrālo nervu sistēmu, kas ir ļoti sarežģīts
orgāns, mēs zinām, ka tai ir vairākas daļas un ka ir tāda veģetatīvā jeb autonomā
sistēma.” Par veģetatīvās nervu sistēmas izraisītām kaitēm dzirdēts daudz – ar to
sirgst gan skatuves cilvēki, gan ofisa klerki. Kardioloģe skaidro, ka veģetatīvā
nervu sistēma darbojas autonomi kā dators, to nevar ietekmēt ar gribu. “Galvenā
funkcija šai nervu sistēmas daļai ir regulēt iekšējo orgānu funkciju, lai visas
orgānu sistēmas darbotos saskaņoti.” Taču, kā uzsver ārste, veģetatīvajai nervu
sistēmai ļoti nepatīk stress. Ir cilvēki, kuri labi pārvar stresu un ir cilvēki, kas ir
mazāk stresa noturīgi, tāpēc gadījumā, kad stress gūst virsroku, veģetatīvā nervu
sistēma var radīt paaugstināta asinsspiediena krīzi. Kardioloģe arī norāda, ka
katram cilvēkam būtu jāzina savs asinsspiediens un vismaz reizi gadā tas
jāizmēra. Tā kā daudziem mājās ir asinsspiediena mērāmie aparāti, kuru
piedāvājums aptiekās ir milzīgi liels, ārste iesaka izvēlēties tos, kuri liekami ap
augšdelmu, nevis apakšdelmu, jo tie var nebūt pietiekami precīzi. Tiesa,
vislabākais spiediena regulētājs ir veselīgs dzīvesveids – fiziskās aktivitātes,
labs miegs un veselīgs uzturs.
