Skursteņslauķis skaidro, kāpēc nav ieteicams kurināt krāsni ar slapju
malku
Slapjā un lietainā vasara satrauc ne tikai lauksaimniekus, bet arī
skursteņslaucītājus jeb kā ierasts saukt tautas valodā – skursteņslauķus.
Galvenais Latvijas skursteņslaucītājs Andris Duļbinskis bažīgi noraugās uz
daudzajām slapjās malkas grēdām, kas paredzētas šā gada rudens un ziemas
mēnešiem. “Pirmkārt, tas ir neracionāls malkas izlietojums. Izkurinot vienu
malkas klēpi, mēs saņemam mazāku siltuma atdevi. Otra lieta – veidojas
pastiprināti sodrēji, kas nozīmē, ka dūmo krāsnis un telpā nāk dūmi, bet
vistrakākais, ja sodrēji aizdegas, jo tad izceļas ugunsgrēks! Un tas jau ir
pavisam cits stāsts,” TV24 raidījumā “Uz līnijas” stāsta biedrības “Latvijas
Skursteņslaucītāju amata brālība” valdes priekšsēdētājs Andris Duļbinskis.
Lai pasargātu skursteni un būtu mazāka iespēja aizdegties, ir speciālas dūmvadu
caurules, kuras ievieto skurstenī. Ja tās ievieto nepareizi, skursteņslauķiem ir
grūtāk skursteņus iztīrīt. Tiesa, Duļbinskis atzīst, ka iedzīvotāji kļūst aizvien
apzinīgāki un seko līdzi apkures sistēmas darba kārtībai, tajā skaitā arī
skursteņiem. Uz jautājumu, ar ko labāk kurināt – malku vai briketēm,
skursteņslauķis saka: galvenais, lai ir sausa. Un ir jāsaprot, ka nedrīkst
pārkurināt, piemēram, ozols un bērzs, ir ļoti spēcīga malka, ar to jābūt
uzmanīgiem. Arī ar briketēm jābūt uzmanīgiem un jāatceras, ka tās degs tieši tik
ilgi – 8 vai 12 stundas, cik norādīts uz iepakojuma.
Cilvēkiem, kuru mājas skursteņos iemetas bites vai kāda cita dzīvā radība,
skursteņslaucītājs iesaka nesteigties ar skursteņa tīrīšanu, bet pagaidīt, kad
rudenī bites vai citi kukaiņi aizlido prom. Viena no sentēvu metodēm skursteņu
tīrīšanā esot zaļu kartupeļu mizu bēršana uz oglēm. To apstiprinājusi arī
farmācijas doktore Vija Eniņa, kura to praktizējusi savā lauku īpašumā.
“Kartupeļu mizās ir daudz kālija, dedzinot izveidojas kālija sārms, kas ir stiprs
tīrītājs. Bet tā nav panaceja, nevajadzētu pārlieku aizrauties,” piebilst
Duļbinskis.
