Kādas pazīmes liecina par hronisku iekaisumu?
Ja reizi nedēļā sāp galva, tas ir bieži, un jāvēršas pie ārsta. Ja jālieto 6-10
tabletes dienā, atkal jāvēršas pie ārsta, jo jāsaprot, vai medikamentu
kombinācija nerada blakusparādības. Ko darīt, ja netop skaidrs, kas īsti kait un
neviens ārsts nevar noteikt diagnozi, TV24 raidījumā “Ārsts atbild” skaidro
Skrides Sirds klīnikas internists Valdis Ģībietis.
Internists ir plaša profila speciālists, kurš specializējies vispārējo iekšējo orgānu
slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē, galvenokārt pacientiem ar
vairākām slimībām vienlaicīgi. Internists Valdis Ģībietis specializējies arī
sistēmiskās amiloidozes un reto slimību diagnostikā un ārstēšanā. Raidījumā
ārsts stāsta, ka ir divi galvenie pacientu veidi: vieni, kuri pie viņa vēršas, jo grib
pārbaudīt savu veselību profilaktiski, bet nav skaidrs, pie kā doties, un otra
grupa ir pacienti, kuri nereti pie viņa vēršas jau ar jautājumu: “Dakter, kas man
kait?”, jo ir noguruši iet no viena ārsta pie otra, savākuši biezu mapi ar
izmeklējumiem, taču atbildē no dažādiem speciālistiem saņēmuši slēdzienu:
“Nekas traks nav, bet aizej varbūt pie tā un tā…” Tad nu apmulsušais cilvēks,
izmetis apli pa ārstu kabinetiem, beigās nonāk pie Valda Ģībieša, kurš kā
internists cenšas apkopot visus informāciju, izmeklējumus un noteikt diagnozi.
Reizēm tā noved arī pie reto slimību klasifikatora vai veģetatīvās distonijas, kas
mūsdienās ir plaši pazīstams jēdziens. “Veģetatīvā distonija ir izslēgšanas
diagnoze. Lai pārliecinātos, vai cilvēkam ir veģetatīvā distonija, ir jāveic
izmeklējumi un jānoskaidro, vai nav citu iekšējo orgānu saslimšanas,” teic ārsts
un piebilst: “Lielākoties ar ultrasonogrāfijas izmeklējumiem ir pietiekami, lai
saprastu, vai tā ir iekšējo orgānu saslimšana vai tomēr tā ir psihosomatika,
veģetatīvā distonija.”
Savukārt hroniska iekaisuma pazīmes ikviens var atpazīt diezgan pārliecinoši.
“Tipiskākais ir paaugstināta temperatūra. Ilgstoši un bez skaidra iemesla. Var
būt arī ilgstoši sāpes kādā ķermeņa daļā, piemēram, locītavās. Arī svīšana
naktīs, svara zudums. Ja ir veiktas asins analīzes, tad CRO (reaktīvais
olbaltums) ir paaugstināts. Ja ir jebkas no minētā, tad jāvēršas pie ārsta.”
Ģībietis piebilst, ka pie ārsta jādodas arī tādos it kā nevainīgos gadījumos kā
galvas sāpes. “Ikvienam no mums šad tad mēdz sāpēt galva. Ja sāpes ir reizi
mēnesī, tad par to nevajadzētu panikot, bet, ja tās piemeklē reizi nedēļā, būtu
pamats domāt par vizīti pie ārsta.”
