Rīga ir vienīgā Baltijas jūras galvaspilsēta, kurā nav prāmju
satiksmes
Vai tūrisms un viesmīlība Latvijā ir pamirusī ekonomikas zona?
Vai prāmju satiksmei būt? Uz šiem un citiem jautājumiem TV24
raidījumā “Naudas cena” atbildi centās rast Rīgas investīciju un
tūrisma aģentūra direktors Fredis Bikovs, Latvijas tūrisma
aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas
Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis biznesa
augstskolas “Turība” docents Ēriks Lingebērziņš un tūrisma
eksperts, “travelnews.lv” vadītājs Aivars Mackevičs.
“Rīgai šobrīd trūkst prāmja līnijas, Rīga ir vienīgā no Baltijas
jūras galvaspilsētām, vienīgā osta, kurā nav prāmja. Un tas nav
smieklīgi,” norāda Mackevičs. “Ja atceramies, 2019.gadā “Tallink”
līnijā Rīga-Stokholma pārvadāja gandrīz 800 000 pasažieru! Un tie
nebija tikai tūristi.” Prāmja līnijas noderīgumu, ko nereti nesaprotot
politiķi, apliecina fakts, ka prāmja pakalpojumus izmantoja ne tikai
tūristi vai izklaižu cienītāji, bet arī Stokholmas uzņēmēji, piemēram,
viesnīcu īpašnieki, kuri bija izrēķinājuši, ka vest ar prāmi mazgāt
veļu, kas savākta no viesnīcām un mazgāt to Rīgā ir ekonomiski
izdevīgāk nekā Zviedrijā. Arī bukletu, katalogu izgatavošana Rīgā
bijusi lētāka un prāmja līnija lieti noderēja to pārvadāšanā. “Mazajam
biznesam prāmju līnija bija ļoti izdevīga, noderīga,” viņš piebilst.
Savukārt tiem, kuriem patika ceļot ar automašīnām, prāmis bijis ļoti
ērts transporta līdzeklis, lai nokļūtu Rīgā un tālāk ar savu auto ceļotu
pa Latviju.
Tam, ka ostas pilsētā Rīgā prāmja līnijai jābūt, piekrīt arī Bikovs
un stāsta, ka ir uzrunāti vairāki operatori. Taču, viņaprāt, prāmis neko
būtiski nemainīs tūrisma jomā. “Šobrīd Rīgā ir daudz zviedru tūristu,
vairāk pat nekā Tallinā, kur ir prāmis. Zviedri pie mums ierodas ne
jau ar prāmi, bet gan lidmašīnām,” tā Bikovs. “Ja skatāmies pēc
statistikas un no vēstures, tad cilvēki, kuri lielākoties brauca ar
“Tallink”, bija mūsu pašu tautieši viesstrādnieki vai brīvdienu
izklaides cienītāji. Nedomāju, ka tas kaut ko radikāli mainīs.”
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts
budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
#SIF_MAF2025
