Vai bumbu patvertnes mūs tiešām glābs?
Civilajā aizsardzībā spēks ir sabiedrības iesaiste – TV24 raidījumā “Kārtības
rullis”, runājot par Latvijas drošību un aizsardzību, pārliecināti apgalvo
Ukrainas atbalsta “Twitter konvojs” izveidotājs, EP deputāts Reinis Pozņaks
(AS).
Arī pārējie diskusijas dalībnieki – ģenerālis Raimonds Graube, biedrības “Drone
Force – Europe” valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks un pulkvedis,
Jaunsardzes centra direktors Valts Āboliņš – uzsver, ka civilajai aizsardzībai ir
milzīga nozīme, taču diemžēl sabiedrība nav pietiekami informēta, kā jārīkojas
krīzes situācijā, un ka patlaban izstrādātie plāni ietverot visu, izņemot karu.
“Mums ir patvertņu mānija – visur un visiem vajag patvertnes, bet, ja tev ir laiks
četras minūtes, lai paslēptos, tas tā vienkārši nedarbojas, nekādas patvertnes
nevienu neglābs,” saka Pozņaks. “Tas ir vesels sarežģīts organisms, ne velti tur
(Izraēlā, no kurienes viņš nesen atgriezies) civilā aizsardzība ir armijas
pakļautībā, jo kara laikā valstī visu komandē armija. Plūdi var būt pašvaldības
pārziņā, bet kara apstākļos visu nosaka armija. Mums karam nav nekā civilajai
aizsardzībai – ne pārvaldībā, ne komandēšanā…”
Tam, ka civilā aizsardzība ir viens no vājākajiem punktiem Latvijā, piekrīt arī
Graube. Ģenerālis uzskata, ka problēma ir tajā, ka līdz šim nebija radīta krīzes
pārvaldība kopumā, un cer, ka jaunizveidotais Krīzes vadības centrs veiks
korekcijas. (No 2025. gada 1. jūlija Krīzes vadības centrs pārņem Krīzes
vadības padomes sekretariāta funkcijas, un tā uzdevums būs sagatavot lēmumu
pieņemšanai vajadzīgos dokumentus, kā arī koordinēt civilo krīžu pārvaldībā
iesaistīto institūciju darbu un krīzes komunikāciju.) “Civilā aizsardzība ir tikai
viena, bet svarīga sadaļa no militārās aizsardzības kopuma, tā ietver sevī arī
dažādas institūcijas – veselības ministriju, izglītības ministriju, jo, piemēram,
ukraiņu bērni neiet skolā, jo liela bērnu koncentrācija vienuviet nevar būt, bet
izglītības procesi Ukrainā notiek, tur viss ir sakārtots.” Problēma, pēc Graubes
domām, ir tā, ka Latvijā dažādas izmaiņas, kas skar civilās aizsardzības jomu,
cilvēku drošību, nenonāk līdz indivīdam. Indivīds nav uzrunāts, indivīdam nav
izskaidrots, lai viņš zinātu, kas viņam jādara krīzes situācijā.”
Pozņaks piebilst, ka Krīzes centrs ir svarīga lieta, tas ir pamats, bet: “Ja mēs
gribam gatavoties karam, ir jāiegulda milzu līdzekļi infrastruktūrā un tur bez
Bruņotajiem spēkiem neiztikt. Lai mēs saprastu, kam gatavojamies, mums
jāzina, ko var vai nevar mūsu Bruņotie spēki – ko var pārķert vai nevar, raķetes,
droni…Tas ir visciešākajā saistībā ar Bruņotajiem spēkiem.”
