Paaugstināts asinsspiediens ir katram otrajam pēc 40 gadu vecuma
Ko nozīmē arteriālā hipertensija, kādus draudus tā rada un kā to novērst – uz
šiem jautājumiem, runājot par paaugstinātu asisnspiedienu, TV24 radījumā
“Ārsts atbild” padomu sniedz RSU profesors, kardiologs un Skrides Sirds
klīnikas vadītājs Andris Skride.
“Klusais slepkava”, kā mēdz dēvēt paaugstinātu asinsspiedienu, var izraisīt
vairākas ļoti nopietnas saslimšanas. Populārākās, par kurām, šķiet, dzirdējuši
visi, ir infarkts un insults. Taču paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā
hipertensija var radīt arī problēmas ar redzi, nierēm un pat novest pie demences
vecumā, būtiski samazinot kognitīvās spējas. Profesors stāsta, ka diemžēl
statistika nav iepriecinoša un Latvijā katram otrajam iedzīvotājam, kurš ir
vecāks par 40 gadiem, ir paaugstināts asinsspiediens. “Svarīgs ir fakts, ka viena
trešdaļa cilvēku nemaz nezina, ka viņiem ir paaugstināts asinsspiediens, jo
nekādu pazīmju nav, dzīvo ar tādu trīs, piecus gadus, līdz beigās ir infarkts!”
stāsta Skride un min piemēru ar ASV prezidentu Teodoru Rūzveltu – 65 gadu
vecumā viņš mira no asinsizplūduma smadzenēs, ko savukārt izraisīja
paaugstināts asinspiediens. Tā kā tolaik atbilstīgas terapijas asinsspiediena
ārstēšanā nebija, pēc šī gadījuma tika ieguldīti lieli līdzekļi un veikti padziļināti
pētījumi, kas apliecināja paaugstināta asinspiediena ietekmi uz cilvēka
organismu.
Profesors atzīst, ka dzīvesveids normāla asinsspiediena – 120/80 mmHg –
uzturēšanā ir nozīmīga lieta, taču diemžēl tā palielināšanās ir arī dabiska
novecošanas procesa sastāvdaļa, jo arī asinsvadu artērijas noveco. Tāpēc, kā
saka Skride: “Ar salātiem asinsspiedienu noregulēt nevarēs, jo, ja cilvēkam ir
šis gēns, kas palielina asinsspiedienu, kā arī citi to veicinošie faktori, tad bez
medikamentiem neiztikt.” Un medikamenti jālieto regulāri katru dienu. “Tādas
zāles, kuras iedzertu vienu reizi un asinsspiediens būtu normāls visu gadu, vēl
nav izdomātas,” viņš piebilst.
