LU rektors: Jo caurspīdīgāku sistēmu vēlamies, jo lielāka būs birokrātija
Par to, ka valsts pārvaldē jāsamazina birokrātija, jāatlaiž ierēdņi, jāiesaldē
amatpersonu algas, tiek spriests dažādos līmeņos. Latvijas Universitātes rektors
ekonomists Gundars Bērziņš uzskata, ka jautājumā par birokrātijas mazināšanu,
pastāv fundamentāla pretruna. Kāda? To viņš skaidro TV24 raidījumā “Nedēļa.
Post scriptum.”
“Pēc būtības perfekta birokrātija rada caurspīdīgumu, bet perfekta birokrātija
rada arī lielu resursu patēriņu gan patērētāju, gan valsts pusē,” stāsta Bērziņš un,
turpinot savu izklāstu, uzdod retorisku jautājumu: cik mēs esam gatavi atteikties
no caurspīdīguma par labu birokrātijas mazināšanai? Tāpēc, viņaprāt, jautājumā
par birokrātijas mazināšanu pastāv fundamentāla pretruna. Tiesa, izmantojot
dažādus rīkus, situāciju nedaudz palīdzot risināt digitalizācija, tomēr problēma
paliek. Un tā ir sekojoša: “Digitalizācija paredz visu procesu precīzu
aprakstīšanu un tas nozīmē, ka nav izņēmumu.” Un te ekonomists uzdod
nākamo retorisko jautājumu: “Vai mēs esam gatavi Latvijā strādāt bez
izņēmumiem?” Līdz ar to veidojas pretruna: no vienas puses visi vēlas mazāku
ierēdniecības un birokrātijas aparātu, no otras – visu lietu caurspīdīgumu. Taču,
kā vēlreiz uzsver Bērziņš: “Palielinot caurspīdīgumu, palielinām birokrātiju:
kāds uzskaitīs, kāds rēķinās, kāds sekos katram solim līdzi, kāds sazināsies,
kāds atbildēs… Resursu patēriņš iedzīvotāju pusē būs liels un valsts pusē arī
liels. Tas ir birokrātiskais aparāts, kas ar to visu strādās. Vēl būs regulējumi,
tiesu sistēma, kas ar to nodarbosies… Tā visa ir birokrātija… Bet būs
caurspīdīgums…”
