Kāpēc Igaunija demogrāfijas ziņā apsteidz Latviju?
Lai nācija turpinātos, kā bija iepriekš, katru gadu jāpiedzimst
1,5% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīmē, ka Latvijā būtu
jāpiedzimst 27 000 bērnu, bet pērn pasaulē nāca krietni mazāk –
12,8 tūkstoši bērnu. Par šo satraucošo statistiku, kā arī
demogrāfijas uzlabošanas plānu un ģimeņu ar bērniem izmaksām
TV24 raidījumā “Naudas cena” diskutēja Latvijas Darba devēju
konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts
Pēteris Leiškalns, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes
priekšsēdētāja, Rīgas domes deputāte (NA) Elīna Treija un
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja
(JV), bijusī izglītības un zinātnes minister, arī veselības ministre
Anda Čakša.
Skumji secinot: cik žēl, ka mēs esam tik maz, cik mēs esam, Leiškalns
minēja salīdzinājumu ar Nīderlandi, kas teritorijas ziņā aizņem divas
trešdaļas no Latvijas, bet iedzīvotāju šajā valstī ir deviņas reizes
vairāk nekā Latvijā. “Pie mums iedzīvotāju blīvums ir totāli zems.
Tas rada infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, skolu uzturēšanas
izmaksas un brīdī, kad esam tik maz, cik mēs esam, tās ir pavisam
citas sekas nekā tajās valstīs, kur iedzīvotāju skaita blīvums ir liels.”
Uz jautājumu, kāpēc Igaunija demogrāfijas ziņā apsteidz Latviju,
Leiškalns norāda: “Gadsimta mijā viņi spēra nozīmīgus soļus ģimeņu
atbalstam un kad runāju ar Igaunijas reformu ministru, kas atbildēja
arī par demogrāfijas jautājumiem, viņš teica, ka viņi vispirms naudu
atvēl bērniem un tad veido pārējo budžetu.” Lieškalns uzskata, ka
Latvijā šajā ziņā valda princips “klausies manos vārdos, nekaties uz
darbiem”, jo valdības vārdi krasi atšķiras no darbiem.
