Arhibīskaps emeritus Vanags: Dzīve ir cīņa par izdzīvošanu. Labklājību
un mieru varam pieņemt kā bonusu
“Mēs kļūstam vāji vai bailīgi tad, ja pieņemam, ka normālais stāvoklis dzīvē ir
labklājība, labas sajūtas un laime,” runājot par aktualitātēm pasaulē un Latvijā,
TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” savās pārdomās dalās LELB
arhibīskaps emeritus Jānis Vanags. Raidījums TV24 ēterā jau šovakar,
3.oktobrī, pl. 21:03!
Runājot par Stambulas konvenciju, drošību Latvijā un pasaulē, Jānis Vanags
komentē arī vardarbības pieaugumu sabiedrībā. Viņaprāt, viens no iemesliem ir
izglītība, kas kļuvusi pragmatiskāka. “Aizvien mazāk ir tā, kas veido jūtīgu
dvēseli cilvēkiem, empātiju… Sociālajos tīklos, kur var rakstīt anonīmi, bieži
valda nevis kultūra vai dvēsele, bet kaislības. To, ko tagad tur raksta, kādreiz
varēja izlasīt uz tualetes sienām…”
Jautāts, kā samierināties un reaģēt uz situāciju, kad Latvijai pietuvojies
hibrīdkarš, Vanags atbild: “Nevajag samierināties. Vajag sagatavoties. Ir jāatrod
spēks izdzīvot, izturēt pat visļaunākajā variantā. Mēs kļūstam vāji vai bailīgi
tad, ja pieņemam, ka normālais stāvoklis dzīvē ir labklājība, labas sajūtas un
laime. Īstenībā dzīve ir skarba lieta un apkārtējā pasaule to vien plāno, kā mūs
iznīcināt. Tāpēc, piemēram, norobežojamies ar logiem un durvīm no Mātes
dabas. Dzīve ir cīņa par izdzīvošanu. Labklājību un mieru varam pieņemt kā
bonusu, bet ne kā pats par sevi saprotamu lietu.”
Vanags kā piemēru min stāstu par savu meitu, kura dzīvo Amerikā. Kā viņš teic
– šajā valstī it kā valda miers, ārēji neviens netaisās uzbrukt, bet gandrīz katru
nedēļu notiek apšaudes un kāds iet bojā. Kad Čikāgā pēc afroamerikāņa
Džordža Floida nogalināšanas notikuši grautiņi un nemieri, tie virzījušies garām
Vanaga meitas mājai, un tobrīd absolūti nav bijusi drošība, ka nemiernieki
neielaužas arī pie viņas. “Tāpēc mums ir nepieciešams pamats, uz kā stāvēt,
instrumentu komplekts, ar kura palīdzību mēs varam izturēt pārbaudījumus,
ciešanas un sacīt: “es izšķiros būt, nevis nebūt.” Kas ļauj pacelties pāri ciešanām
un pārbaudījumiem,” teic Jānis Vanags un piebilst, ka viņš to atradis kristīgajā
ticībā un kristīgajā pārliecībā.
