Gordons par Putinu un situāciju Krievijā: Ja šis lops neapstāsies, būs tikai
sliktāk
“Viss, ko Putins dara, ir blefs. Gribu vērsties pie amerikāņiem, eiropiešiem un
pateikt, ka krievi vairāku gadsimtu garumā saprot tikai spēka valodu,” šādi
TV24 raidījumā “Kārtības rullis” skatītājus uzrunāja pazīstamais Ukrainas
žurnālists Dmitrijs Gordons. Viņam Krievija asociējas ar koka sauso tualeti,
kurā uz sarūsējušas naglas karājas avīzes strēmeles, bet, prognozējot notikumu
attīstību Krievijā, viņš domā, ka situācija pasliktināsies, iedzīvotāju
neapmierinātība pieaugs un “tas šos vergus var novest līdz tam, ka viņi
sacelsies”.
“Kad ar krieviem runā no spēka pozīcijas, viņi ir kā no zīda. Pretējā gadījumā
paliek nekaunīgi un, ja no viņiem baidīsies, paliks vēl nekaunīgāki. Ar viņiem ir
jārunā stingri un konkrēti,” tā Gordons. Turpinot par karu Ukrainā, viņš norāda,
ka Putinu nenoliedzami interesē šīs valsts ieņemšana, tas joprojām ir viņa
dienaskārtības galvenais uzdevums, taču tajā pat laikā, pēc Gordona domām,
Putins apzinoties, ka amerikāņi var piegādāt Ukrainai Tomahawk, un Putins no
tā baidās. “Viņš saprot, ka Tramps ir dusmīgs, jo negrib izskatīties pēc klauna,
par kādu viņu ir padarījusi niecība uzvārdā Putins. Tramps necietīs, ka kaut kāds
putnubiedēklis izrāda necieņu, viņš rīkosies. Un, ja Ukraina jau tagad bez
tomahawkiem dara tādas lietas ar Krievijas ekonomiku, kas notiks, ja Ukrainai
būs tomahawki. Putins ir satraukts.”
Atzīstot, ka Putins noteikti ir šī kara lokomotīve un viss, kas tagad notiek, ir
radies Putina galvā, Gordons Ukrainas un Krievijas attiecības salīdzina ar
sievieti un vīrieti. “Ukraina ir sieviete, Putins – vīrietis, kurš grib iekarot viņas
mīlestību, bet viņa tam nedod un nedod, visu laiku novēršas un atvaira viņu…
Un tā vietā, lai augstsirdīgi, kā to dara lieli cilvēki, pateiktu: labi, dzīvo tālāk, kā
gribi, Putins, būdams sīks, niecīgs čmočņiks, nolemj atriebties sievietei, kura
negrib viņa mīlestību… Karš ar Ukrainu ir viņa slimā ideja, kas radusies viņa
slimajā galvā. Taču viņam nav ceļa atpakaļ,” domā Gordons. “Jo, ja viņš
piekritīs šodienas realitātei, tam, ko teica Tramps – visu, ko esi iekarojis, mēs to
neatzīstam, bet, labi, saimnieko. Tikai pārējā Ukraina lai pieder brīvajai
pasaulei, tā ir brīva valsts.” Bet, kā domā Gordons, ja Putins šim piekristu,
Krievijas pilsoņi viņam varētu pajautāt: “Hallo! Tu trīsarpus gadu laikā esi
iznīcinājis, atstājis ievainotus vairāk nekā miljons cilvēku, sakropļojis arī
ekonomiku… Vēl 700 tūkstoši, kuri nogalināja, redzēja nāvi, nāks mājās
traumētu psihi… Un ko tu par to esi ieguvis, ko paņēmis?”
Karš nenoliedzami ietekmēs situāciju Krievijā, un Gordons domā, ka tā varētu
eskalēties ar iedzīvotāju protestiem. “Uzkrātā neapmierinātība spējīga izraisīt
sprādzienu. Kamēr tas neskar cilvēkus, tikmēr ir miers, bet, piemēram, šodien
jau vairs nav benzīna, bet cilvēki ir pieraduši braukt ar mašīnām… Rīt varbūt
nebūs ēdiena, siltuma… Un būs vēl tikai sliktāk, un tas šos vergus var novest
līdz tam, ka viņi sacelsies.”
Gordons sarunas laikā veltot neglaimojošus vārdus Putinam, ir skarbs
izteikumos arī par krievu pasauli – viņš to salīdzina ar koka tualeti, kurā uz
sarūsējušas naglas karājas avīzes strēmeles. “Padomju laikā ar grūtībām varēja
nopirkt tualetes papīru, arī mūsu, inženieru, ģimene. Armijā vispār bija tikai
sausās tualetes, tualetes papīra nebija, uz sarūsējušas naglas karājās labākajā
gadījumā avīze “Tēvijas sardzē”. Tak pat ar pirkstiem un rokām reizumis
slaucījām pakaļu, bet uz sienām bija sarakstīti vārdi no trim burtiem. Ar šo man
asociējas krievu pasaule, tas ir simbols.”
