Aglonā, kas ir starptautiska svētvieta, ir tikai viena patvertne un tā pati
paredzēta tikai 88 cilvēkiem
Valsts pierobežā ar patvertņu izbūvi veicas vēl lēnāk nekā galvaspilsētā. Tā,
piemēram, Ludzas novadā pilnībā visām prasībām atbilst 4, Preiļu novadā – 5,
bet Aglonā, kas ir starptautiska svētvieta, ir tikai viena patvertne. Šādus, ne
pārāk iepriecinošus, faktus par civilo aizsardzību valsts pierobežā TV24
raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” atklāja Ludzas novada
pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (ZZS) un Aglonas pagasta
iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Elizabete Viļuma – Gražule
(Latgales partija).
Salīdzinot situāciju civilās aizsardzības jomā valsts pierobežā pirms kara un
tagad, gan Mekšs, gan Viļuma – Gražule atzīst, ka tā ir uzlabojusies. Tiesa,
vēlamais ne tuvu nav sasniegts, patvertnes nav līdz galam pielāgotas visām
prasībām un to ir par maz. Viļuma – Gražule atceras, ka vēl pirms diviem
gadiem, kad visā valstī pagrabi vai citas patvertnēm atbilstīgas telpas tika
pielāgotas un pārvērstas par glābiņa vietu X stundā, Aglonas novada
pārstāvjiem bijusi asa vārdu pārmaiņa ar Civilās aizsardzības vadītājiem. “It kā
uz papīra kaut kam vajadzēja būt, bet tā realitātē nebija.” Pa šiem gadiem
situācija ir uzlabojusies, lai gan, kā atzīst Viļuma – Gražule, piemēram, Preiļu
novadā no 17 patvertnēm tikai piecas atbilst pilnā apmērā, pārējās 12 – daļēji.
Savukārt Aglonā, kas ir starptautiska svētvieta, ir tikai viena patvertne un tā
paredzēta tikai 88 iedzīvotājiem. “No manām mājām tā atrodas pusotra
kilometra attālumā, un skaidrs, ka es patvērumu drīzāk meklēšu savā pagrabā.”
Tā, visticamāk, domā daudzi lauku cilvēki, jo viens no iemesliem, kāpēc tik lēni
veicas ar patverņu izbūvi, ir fakts, ka cilvēki, kuri saimnieko kopīpašumā,
nespēj vienoties par telpu pārbūvi un pielāgošanu. Aglonā, lai pagrabus varētu
atbrīvot no gružiem, tika rīkotas pat Tīrības dienas un pašvaldība par velti
izveda atkritumus no pagrabiem.
Savukārt Ludzas novadā ir 29 daļēji derīgas patvertnes, bet tikai četras pilnībā
atbilst prasībām. “Jaunas mēs, protams, neuzbūvēsim, šobrīd pielāgosim
prasībām piecus objektus.” Domes priekšsēdētājs stāsta, ka novada
iedzīvotājiem tiek rīkots apmācību cikls, kā rīkoties X stundā. “Vēl kā pozitīvu
piemēru var minēt uzņēmēju iesaisti, kuri piedāvā savas telpas, jo nereti šādas,
patvertnēm piemērotas, telpas pieder privātīpašniekiem. Domājam arī par
nodokļu atlaidēm uzņēmējiem, kuri izrāda iniciatīvu,” piebilst Mekšs.
