Uzņēmējs: „Dabas aizsardzībā jārisina precīzāki uzdevumi”
Latvijā mežs aizņem vairāk nekā pusi teritorijas – 3,45 miljonus hektāru.
Zemkopības ministrija šogad izstrādājusi meža nozares attīstības
pamatnostādnes 2026.-2050.gadam, kurās paredzēts palielināt gan koksnes
produktu vērtību, gan mežaudžu ražību, gan dubultot meža nozares
pievienoto vērtību uz darbavietu, kā arī realizēt citas būtiskas
mežsaimniecībā un valsts ekonomikai un dabas aizsaradzībai būtiskas lietas.
Par meža nozari starp naudu un attīstību TV24 raidījumā „Naudas cena”
diskutēja zemkopības ministrs (ZZS) Armands Krauze, AS “Latvijas finieris”
padomes priekšsēdētājs, LDDK padomes loceklis Uldis Biķis, Ornitologs un
dabas aizsardzības eksperts, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis
Ķuze.
Uz jautājumu, vai meža nozarē ir politika, Biķis atbild: „Gan jā, gan nē. Jā, jo
meža nozarē ir pietiekami konsolidēti viedokļi, kurp mēs ejam, bizness saprot,
kas ir jādara. Jautājums ir cits: kā sabalansēt zemes politiku, jau pirms 13
gadiem tika definēts, ka šī politika ir jāizstrādā, bet tā ir iesprūdusi gaiteņos.”
Jaunais pamatdokuments, ko iztrādājusi zemkopības ministrija, pēc uzņēmēja
domām, ir pavisam kas cits, taču viņš piekrīt, ka ir jādomā gan par dabas
aizsardzību, gan ekonomiku, nepazaudējot darba vietas. Lai sakārtotu meža
nozari, viņaprāt, nepieciešams atrisināt vairākas lietas „Tad, kad tiek uzdots no
ekonomiskā bloka ierēdņiem, valsts pārstāvjiem jautājums, cik mums ir
izņemts ārā teritorijas no saimnieciskās aprites, neviens nevar atbildēt, nezina,
cik daudz mums ir tās zemes, uz kuras varam racionāli strādāt. Mūsu
mežsaimniecība ir lēna, tas ir no 90.gadus vidus, kam pamatojums ir, ka dabas
aizsardzības un saimnieciski ekonomiskā funkcija ir paralēli. Tas ir viens
skatījums, bet tagad caur zaļo vienošanos jeb darījumu, mums ir vairāk
jāatbrīvo teritorijas dabas aizsardzībai, dabas skoridoru veidošanai, sugu
pārvietošanai, bioloģiskajai daudzveidībai, jāminimizē ekonomiskā intensitāte
šajos 30 procentos, bet 70 procentos mēs nedrīkstam būt lēni…. Mēs esam
daudz lēnāki, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ar kurām konkurējam. Mēs katra
puse varam pietiekami veiksmīgi, es pat teiktu, manipulēt ar informāciju,
cīnīties par savu partiju, bet kopējo mērķi pazaudējam.” Viņaprāt, būtiski ir
uzlabot dabas aizsardzības kvalitāti, risināt precīzākus uzdevumus dabas
aizsardzībā un attīstīt ekonomiku.
Zemkopības ministrs skaidro, ka aizsargājamā teritorija Latvijā ir 30 procenti,
no kuriem 10 procenti ir stingri aizsargājama. Komentējot jaunās
pamatnostādnes, Krauze teic, ka meža nozarē nevar izvirzīt mērķus tikai uz
dažiem gadiem, tāpēc plāns izstrādāts 25 gadu posmam, kas ir apmēram
ceturtā daļa no koka augšanas ilguma.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts
budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
#SIF_MAF2025
