Pneimonologs: Antibiotikas pret vīrusiem nestrādā, gripu un kovidu ar antibiotikām neārstē!
Šajā laikā, kad daudzi slimo, Skrides Sirds klīnikas pneimonologs Diāna Ērgle
TV24 raidījumā “Ārsts atbild” piekodina būt uzmanīgiem medikamentu izvēlē
un bez vajadzības nelietot antibiotikas. “Jo vairāk mēs nepamatoti lietosim
antibiotikas, jo lielāka ir iespēja, ka nākamreiz, kad tās vajadzēs, tās vairs
nestrādās.”
“Ir ļoti daudzas un parastas augšējo elpceļu vīrusu infekcijas, kuru gadījumā
cilvēki daudz un bieži izmanto antibiotikas pilnīgi bez pamatojuma, bet
antibiotikas pret vīrusiem nestrādā,” skaidro ārste. Antibakteriālā rezistence – tā
esot milzīga globāla problēma, ko atzinusi arī PVO (Pasaules Veselības
organizācija) un definējusi kā vienu no 21. gadsimta lielajiem izaicinājumiem.
“Ir daudz baktēriju, kas kļūst aizvien nejutīgākas pret antibiotikām, mēs ar to
saskaramies ikdienā, un situācija tikai pasliktinās. Mums ir pacienti, kas
saslimst ar infekcijām un mēs nevaram piedāvāt nevienas antibiotikas, jo
pacientam ir rezistence pret visu, izņemot varbūt vienu līdzekli, kas var bojāt
nieres vai izraisīt citas smagas blakusparādības,” tā Ērgle. Uz jautājumu, kā tādā
gadījumā ārsti rīkojas, viņa atbild, ka, protams, glābj pacientu un dod šīs
antibiotikas, jo pretējā gadījumā pacients var arī neizveseļoties un nomirt. Un
šīs esot sekas tam, ka ikdienā cilvēki nepamatoti lieto antibiotikas. Arī gripas
gadījumā antibiotikas nepieciešamas vien tad, ja rodas komplikācijas – sākas
bakteriālā pneimonija, vidusauss iekaisums, bet pašu vīrusa saslimšanu ar
antibiotikām neārstē. Ja lauž kaulus, ir temperatūra, pneimonoloģe iesaka
aptiekā nopirkt paštestus, lai noteiktu, kas tas ir – gripa, kovids… Pirmās
piecas sešas dienas var justies sliktāk, pēc tam parasti cilvēks sāk atveseļoties.
Bet, ja šķiet, ka ir atkritiens, kļūst sliktāk, un tā varot būt, tad jādomā par
antibiotiku lietošanu, jo visticamāk tās būs gripas izraisītas komplikācijas. Ārste
arī atzīst, ka saprot ģimenes āstus, kas jau vīrusa saslimšanas sākumā nozīmē
antibiotikas, jo it kā taču nekas slikts nevarot nenotikt, taču: “Tā ir ļoti liela
iejaukšanās zarnu mikrobiomā. Jo biežāk mēs lietojam antibiotikas, jo vairāk
tiek izjaukts līdzsvars mikrobiomā. Un tad sākas sūdzības par kuņga-zarnu
traktu, cilvēks kļūst arī mazāk aizsargāts, attīstās antibakteriālā rezistence.
Tāpēc – jo vairāk mēs nepamatoti lietosim antibiotikas, jo lielāka ir iespēja, ka
nākamreiz, kad tās vajadzēs, tās vairs nestrādās.”
