Indriksone par dzīves un apkures dārdzību: Vislielākie cietēji ir ģimenes ar bērniem
Rēķini par apkuri nav pieauguši apkures cenas dēļ, bet gan siltumenerģijas
patēriņa apjoma palielināšanās – TV24 raidījumā “Naudas cena” skaidro
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs (ZZS)
Jurģis Miezainis. Par dzīves dārdzības lēcienu un to, kāds būs valsts un
pašvaldību atbalsts iedzīvotājiem un biznesam, ar Miezaini raidījumā diskutēja
Saeimas deputāte, NA valdes priekšsēdētāja, bijusī ekonomikas ministre Ilze
Indriksone un ekonomists, partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis, bijušais
ekonomikas, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Runājot par dzīves dārdzību, ko šoziem ietekmējusi aukstā ziema un valsts, kā arī
pašvaldību plānotajiem atbalstiem iedzīvotājiem, lai varētu nomaksāt bargos rēķinu,
diskusijas dalībnieki ir vienisprātis, ka atbalsts ir nepieciešams. Taču, kā norāda
Miezainis: “Mēs nedrīkstam celties helikopterā un dāļāt atbalstu visiem. Tiem jābūt
tēmētiem atbalstiem, kas arī pēc būtības palīdz.” Izskanējušo priekšlikumu
samazināt vai atcelt PNV, viņš sauc par priekšvēlēšanu ierosinājumu, jo tas realitātē
maz ko došot. “Iedomājamies ģimeni ar bērniem, kuriem nav liels PVN. Ko šis
samazinājums viņiem dos? Tas nepalīdzēs. Palīdzēs, piemēram, mājokļa pabalsts,
tāpēc pabalsti jāpielāgo tā, lai atbalstītu tos, kuriem tas nepieciešams.” Ilze
Indriksone uzskata, ka visbiežāk, mainot mājokļa pabalsta koeficientus, cietēji ir
ģimenes ar bērniem. Viņa ir pārliecināta, ka šis koeficients ir jāpalielina, jo ģimenes ir
riska grupā – atbalsts mazāks, izdevumi līdz ar dzīves dārdzības un apkures
paaugstināšanos pieaug, bet ienākumi nepalielinās. “Ja pensionārs vēl kaut kā
paknapināsies, tad bērniem pilnvērtīgs uzturs ir pirmā nepieciešamība un nevar
pateikt: šodien tu neēdīsi,” tā Indriksone. Savukārt Vjačeslavs Dombrovskis uzskata,
ka bargā ziema nav ārkārtēja situācija. “Šī nav enerģētikas krīze. Tā vienkārši ir
ziema. Kad ziema ir silta un cilvēki no tā iegūst, valsts par to neko neprasa no
cilvēkiem,” viņš spriež. Tas, kas viņam rada neizpratni, ir jautājums, kāpēc
uzņēmumi nenodrošinājās ar kurināmā iepirkšanu laicīgi. “Patēriņš lielāks, cenas,
protams, pieaugušas, jo lielāks pieprasījums. Bet kāpēc kurināmais nav iepirkts
ilgtermiņā?…”
