Ceruss: Lielākās bailes šobrīd ir “Vienotībai”
“Ja man būtu vārdi, uzvārdi un adreses, visticamāk es to būtu policijai arī
izskaidrojis un izstāstījis, bet man ir tikai un vienīgi sapratne par to, ka tā ir
“Vienotības” partijas pārvaldīta ministrija,” tā, komentējot iespējamo krāpšanu
valsts pārvaldes IT iepirkumos, TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” teic
aizturētais un no cietuma nesen kā atbrīvotais “Corporate Solutions” uzņēmumu
grupas īpašnieks un vadītājs Aigars Ceruss.
Pilna intervija ar Aigaru Cerusu TV24 ēterā skatāma jau šovakar, 17.04., pl.
21.03!
Komentējot savu aizturēšanu, izsakot versijas par notikušo un prognozējot
turpmāko notikumu attīstību, Ceruss stāsta, ka viss sācies pirms četriem gadiem.
“Tas bija ciešā saistībā ar Atveseļošanas fondu (Recovery and Resilience
Facility ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota
papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES)
daudzgadu budžetam. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas
saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto
sociālo un ekonomisko ietekmi.) Šajā fondā IT sfērai tika izdalīti aptuveni 129
miljoni eiro. Par 65 es neesmu atradis pēdas, kādā veidā tie ir izsludināti,” stāsta
Ceruss, pieļaujot, ka tie izdalīti bez publiskiem iepirkumiem. Kā tas var notikt?
Ceruss atbild lakoniski: “Ar EIS (Elektronisko iepirkumu sistēma) palīdzību.
Naudu praktiski dala divi trīs lielie uzņēmumi, viens no tiem ir RIX
Technologies un otrs – ZZ Dats, kas tagad nomainīja nosaukumu un ir
dativa.lv.”
Vērtējot politiķu dramatiski ātro noreaģēšanu uz vēlēšanu sistēmas maiņu un
komentējot, kuri varētu būt galvenie spēlētāji, Ceruss atbild: “Es domāju, ka
lielākās bailes par visu, kas notiek, šobrīd ir tieši “Vienotībai”, VARAM
ministrijai. Un Valsts digitālās attīstības aģentūra ir tā, kas administrēja EIS.
Bez tam Valsts digitālās attīstības aģentūra ir viena no lielākajām čempionēm,
kuras iepirkumi neparādās, izņemot varbūt vēlēšanas, kur arī aizgāja viens
miljons RIX Technologies. Tieši viņi ir lielākie čempioni, ap 28 miljoniem… es
nekur neesmu atradis viņu iepirkumus…” tā Ceruss. Uz jautājumu, kas aiz
viņiem stāv, viņš atbild: “Ja man būtu vārdi, uzvārdi un adreses, visticamāk es
to būtu policijai arī izskaidrojis un izstāstījis, bet man ir tikai un vienīgi sapratne
par to, ka tā ir “Vienotības” partijas pārvaldīta ministrija. Piemēram, latvija.lv.
Kad te pēdējo reizi ir bijis atklāts publiskais konkurss? 2016.gadā…”
Savukārt, komentējot to, kāpēc visi procesi, kas saistīti ar e-lietām, notiek
sarežģīti, Ceruss teic: “Ja mēs sakām e-veselība, e-latvija vai e-izglītība, tad
jāsaprot, ka tā nav viena informācijas sistēma, tā ir vesela kopa dažādu
informācijas sistēmu, kas pieder dažādām iestādēm, kas savstarpēji apmainās ar
datiem, lai caur šo “e” varētu izdot lietotājam noteiktus datus. Tehniski brāķi
rodas tāpēc, ka dažādas sistēmas, kas ir dažādās iestādēs būvētas dažādos laikos.
Savienot tās kopā ir diezgan izaicinoši. Kompānijas, kas ir spējīgas šādas
sistēmas būvēt, ir patiešām advancētas globālā līmenī.”
Ar ko šis gadījums var beigties? “Ļoti vēlētos, lai EIS tiktu izrevidēta un lai no
tās tiktu aizvāktas iespējas, lietas, ar kurām var manipulēt un krāpties
iepirkumos.”
