Zinātnieki: Efektīvākai diagnostikai un ārstēšanai Latvijai nepieciešams savs ciklotrons
“Latvijai nepieciešams savs ciklotrons, kas nodrošinātu īsi dzīvojošo
radionukleīdu ražošanu medicīnai, zinātnei un augsto tehnoloģiju pētniecībai,”
par to vienisprātis TV24 raidījumā “Laiks zinātnei” ir LZA akadēmiķis,
kardiologs Andrejs Ērglis un LU ĶFI institūta direktore, Radioķīmijas grupas
vadītāja, vadošā pētniece Elīna Pajuste.
“Mēs nevēlamies, lai cilvēks pēc izmeklējuma ilgstoši staigātu radioaktīvs,
tāpēc medicīnā izmantojam pēc iespējas īsāk dzīvojošos radionukleīdus. Taču
tas rada ļoti konkrētu izaicinājumu – šīs vielas nevar ilgi transportēt,” norāda
Elīna Pajuste. To apliecina arī pētnieku pieredze, proti, kāda eksperimenta laikā
radioaktīvā viela tika gaidīta no CERN, taču lidmašīnas kavēšanās dēļ būtiska
daļa radionukleīda jau bija sabrukusi vēl pirms piegādes Latvijā. “Radioaktīvās
vielas ilgi nedzīvo. Ja diagnostikā izmantojam radionukleīdu, kas pēc piecām
stundām praktiski vairs nepastāv, mēs nevaram paļauties uz piegādēm no
Šveices, Vācijas vai Zviedrijas. Tas jāražo tepat Latvijā,” uzsver Pajuste. Ja
Latvijai būtu savs ciklotrons, tas ļautu jo īpaši nodrošināt modernu un
savlaicīgu diagnostiku Latvijas pacientiem. ““Tehnoloģiju māja” ar ciklotronu
būtu ieguldījums ne tikai veselības aprūpē, bet arī Latvijas zinātnes un
ekonomikas nākotnē. Tā pavērtu iespējas virknei jaunu pētījumu un
starptautisku projektu, ko pašlaik nevaram pilnvērtīgi īstenot,” viņa norādīja.
Ciklotrons ir lādētu daļiņu paātrinātājs – rezonanses iekārta, kas izmanto
magnētisko un elektrisko lauku, lai paātrinātu smagās daļiņas, piemēram,
protonus, deitronus un alfa daļiņas. Medicīnā ar ciklotrona palīdzību tiek ražoti
radionukleīdi, kurus izmanto diagnostikā un terapijā. Īsi dzīvojošie
radionukleīdi ir būtiski pacientu drošībai – jo īsāks radionukleīda dzīves cikls,
jo ātrāk tas sabrūk pēc izmeklējuma vai terapijas, samazinot radioaktīvās
slodzes ietekmi uz cilvēka organismu.
