Rajevs: Vienīgais, efektīvākais veids dronu notriekšanā ir iznīcinātāji
“Vai visus dronus turpmāk trieksim nost ar iznīcinātājiem? Ja tā tas ir, tad tās ir beigas, tad mums ir šausmīgas ziepes,” TV24 raidījumā “Runāsim atklāti!” savu viedokli pauda EP deputāts, partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Ijabs.
Runājot par Latvijas drošību un aizsardzību, viens no aktuālajiem jautājumiem ir ne tikai droni, bet arī migrantu izraktie tuneļi. Kā norāda 14.Saeimas deputāts (frakcijām nepiederošs), NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs, tuneļi, kas tiek atklāti uz robežas, ir jauna parādība Latvijā, bet citās valstīs tas nav nekas jauns un pārsteidzošs. “Polijā tādi tuneļi bija jau pirms 2-3 gadiem,” viņš saka. “Robežsardze tur darbojas, novēro, un būsim godīgi – ne jau ministrs Dombrava atrada to tuneli! Šādas lietas nedrīkst būt kampaņveidīgas, ir jābūt plānveidīgai darbībai. Skaidrs, ka jaunā valdība grib parādīt ātrā laikā rezultātus, un tāpēc arī šāda rosība.”
Lai nosargātu valsts drošību, 14.Saeimas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs un 15.Saeimas vēlēšanu kandidāts Andris Sprūds (PRO) uzsver, ka daudzas lietas jau tika izdarītas, piemēram, uzbūvēts žogs, lai gan, kā viņš pats atzīst – “žogs nav panaceja, svarīgākais ir tas, kā institūcijas savstarpēji koordinējas.” “Viens no svarīgiem risinājumiem, kas ir jāievieš maksimāli ātri, un kas tika uzsākts, bet tomēr daļēji ķeras, ir sensoru uzstādīšana, lai mēs spētu tehnoloģiski noreaģēt uz to, ka notiek robežpārkāpšana.” Uz jautājumu, vai tiešām arī uz sensoru iepirkumu ir tikpat gara rinda kā uz pretgaisa aizsardzību, Sprūds atbild, ka runa nav vien par sensoriem. “Tie ir 450 kilometru. Skaidrs, ka ir jāpievelk arī vadi. Jā, ir pagājuši gadi, bet vispirms bija jāuzbūvē žogs. Es domāju, ka problēmas bija gan iepriekšējai valdībai, gan būs arī šai un nākamajai, kamēr vien spiediens turpināsies. Un nebūs vienas sudraba lodes, kas atrisinās visu.”
Turpinot par drošību, diskusijas dalībnieki pāriet pie tēmas par droniem. Sprūds un Rajevs zina teikt, ka, lai arī Latvijā ir pārtvērējdroni, patlaban dronus notriec tikai NATO iznīcinātāji. Abu viedokļi gan atšķiras jautājumā par Somiju – Rajevs saka, ka Somijā iznīcinātāji notriekuši dronus, Sprūds apgalvo, ka tā nav taisnība. “Visi droni, kas līdz šim notriekti, ir tikai ar NATO iznīcinātājiem, nevis pretdronu sistēmām,” skaidro Rajevs. Par to neizpratnē ir Ijabs: “Vai tiešām doma ir tāda, ka visus dronus turpmāk pamatā trieksim nost ar iznīcinātājiem? Ja tā ir, nu tad tās ir beigas, tad mums ir šausmīgas ziepes.” Savukārt partijas “Saskaņa” valdes priekšsēdētājs, 15.Saeimas vēlēšanu kandidāts Jānis Urbanovičs atceras šā gada maiju, kad Rēzeknē nokrita drons. “Tie droni tur lidoja un “bah”! Nokrita! Vispirms nokrita viens, pēc tam otrs, bet mums teica, ka tikai viens. Labi, mēs nevaram visus notriekt, bet tad varbūt varam vismaz fiksēt? Nu, mīļie, šeit ir arī uzticēšanās un fakts, cik daudz mēs esam sargāti…”
Šis nedrīkst būt kampaņveidīgi, tur jābūt plānveidīgai darbībai. Skaidrs, ka jaunā valdība grib parādīt ātrā laikā savus rezultātus, un tāpēc tāda rosība ir.
