TV24 debatēs Latgales jautājums ātri izraisa diskusijas par krievu valodu
Televīzijas kanāls TV24 turpina septembra svētdienās piedāvāt lielās priekšvēlēšanu debates, kurās piedalās visu 14 uz Saeimas vēlēšanām kandidējošo partiju pārstāvji. Otrajā “Priekšvēlēšanu debates. Cīņa par Latviju” pārraidē piedalījās partijas, kurām vēl jācīnās par vēlētāju labvēlību, lai sasniegtu 5% barjeru, taču bez asām viedokļu apmaiņām neiztika arī šoreiz.
Partijas ar mazāko atbalstu
“Priekšvēlēšanu debates. Cīņa par Latviju” pārraides vērojamas katru septembra svētdienu TV24 ēterā pl. 21:03. Ja pirmās divas debates palaidi garām, tās vērojamas arhīvā play24.lv.
13. septembrī debatēs piedalījās partijas, kurās pēc augusta sākumā publiskoto SKDS reitingu datiem ieņēma 8.-14. vietu. Tās pārstāvēja Jāzeps Baško no “Mēs mainām noteikumus”, Vilis Sruoģis no politiskās partijas “Stabilitātei!”, Juris Pūce no “Latvijas attīstībai”, Dans Erlends Grinhagens no politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs”, Dace Lindberga no “Austošā Saule Latvijai”, Daiga Pirogova no JKP Jaunā konservatīvā partija un Agris Freifalts no “Gobzema saraksts”.
Tāpat kā pirmajās debatēs katram to dalībniekam bija iespēja izvēlēties vienu no septiņām tēmām zem kuras slēpās ekspertu vai skatītāju jautājums 15. Saeimas deputātu kandidātam. Pēc tam, kad kandidāts jautājumu noklausījies un uz to minūtes laikā atbild, debatē iesaistās arī pārējie dalībnieki, piekrītot vai nepiekrītot izskanējušam viedoklim, vai paužot savu nostāju par tēmu.
Vai čiulis zina, kas notiek Latgalē?
“Austošā Saule Latvijai” pārstāve Dace Lindberga no tēmām izvēlējās Latgales attīstības un pierobežas tēmu, zem kuras slēpās jautājums: kā plānojat veicināt latgaliešu valodu publiskajā telpā? Kandidāte neizvēlējās atbildēt precīzi uz jautājumu un dotās 60 sekundes izmantoja, lai prezentētu partijas ekonomikas plānu reģioniem: ” mums Latgale nav kaut kāda atsevišķa valsts vai pilsēta valstī, ja, tā ir visa Latvija. Un Latgales attīstībai, kā arī visai pārejai Latvijai, mums būs ekonomikas dubultošanas plāns. Pierobeža ir tā otra lieta, kas ir mūsu otrais valis mūsu programmā. Tā ir imigrācija un imigrācijas problēma, kur mums ir 9 punktu plāns, kur mēs četru gadu laikā samazināsim imigrantus gan vecos, gan jaunos līdz 90%.”
“Kā īstens čiulis, kurš ir no Kurzemes, par Latgali diemžēl, maz ko varu teikt, bet, kas Latgalei pietrūkst, es noteikti zinu. Ja mēs gribam, lai Latgalē māca latgaliešu valodu, tad mums arī būtu svarīgi, lai Latgalē būtu darba vietas, lai Latgalē cilvēki varētu palikt. Lai tur būtu rūpnīcas, nevis celtu, piemēram, “Balticovo”, nevis celtu Lietuvā, bet celtu Latgalē, lai celtu mūsu ekonomiku, lai mums būtu labāk. Un tad mēs varam darīt visu, ko mēs vēlamies. Latgale būs stipra un varena!” pārliecināts Dans Erlends Grinhagens no politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs”.
Strīdi par likuma iniciatoriem
Par to, ka jautājums ir par latgaliešu valodu nevis reģiona ekonomiku vai imigrāciju, norādīja “Latvijas attīstībai” kandidāts Juris Pūce: “Jautājums bija par latgaliešu valodu, nevis par citiem jautājumiem un cienīsim tomēr jautātāju, kura to uzdeva. Man ir bijis tas gods tad, kad es strādāju Saeimā, būt par ziņotāju un gatavot likumprojektu, to Vēsturisko zemju likumu, ko jautātāja pieminēja. Tas bija nozīmīgs progress latgaliešu valodas aizsardzībā, attīstībā gan publiskajā telpā – ielu nosaukumu, apvidu vārdu lietošana latgaliešu valodā ir visiem redzami. Tai skaitā tur ir uzdevumi, kas ir doti valdībai saistībā ar izglītības standartu un saistībā ar zinātnisko pētniecību – latgaliešu valodas pētniecību, attīstību. Diemžēl šie uzdevumi nav veikti, un varam solīt, ka mēs to darīsim.”
J. Pūcem piekrita arī Daiga Pirogova no JKP Jaunā konservatīvā partija, norādot uz Vēsturisko zemju likuma nozīmību un to, ka tas ir viens no JKP ieviestajiem priekšlikumiem. “Tas ir ļoti, ļoti būtiski tieši kultūrtelpas saglabāšanai noteiktajā vietā un attiecīgi arī kultūras finansējuma pārdalei, zīmolu veidošanai un tā tālāk. Bet Saskaņas Centra pārstāvis tik ļoti dedzīgi aizstāvēja to, ka vajagot kaut kādu ekonomisko attīstību. Tas, ko mēs arī redzam no savas pieredzes, no Līvāniem, jo, kā zināt, mums ir brīnišķīgs Līvānu piemērs – Jaunai konservatīvai partijai jaunākais mērs Latvijā. Un tas, ko mēs redzam, Latgale pamazām industriāli attīstās, bet problēma joprojām ir kreditēšanā. Un kreditēšana ir tas, kas ir galvenā Latgales un visu reģionu problēma. Gan cilvēkiem, gan uzņēmumi,” atzīmē D. Pirogova. J. Pūce steidza atzīmēt, vai patiesi JKP pārstāvis bija Vēsturisko zemju likuma iniciators: “Es tikai gribēju koriģēt varbūt, JKP tiešām balsoja par šo likumprojektu, bet likumprojektu Saeimā iesniedza Valsts prezidents Egils Levits. Ja nu viņš ir kļuvis par JKP biedru pēdējā laikā, tad jūs varat to sev piedēvēt, bet citādāk paldies Levita kungam!” Uz ko JKP pārstāve norādīja, ka Eva Mārtuža, kas ir viena no šī likuma iniciatorēm ir JKP biedre.
Bez pēcnācējiem nebūs valodas lietotāju
Kodolīgs savā komentārā par latgaliešu valodas saglabāšanu un veicināšanu bija “Gobzema saraksts” pārstāvis Agris Freifalts: “Mēs cienām un godinām latgaliešu valodu, bet, ja mēs nesāksim risināt jautājumu ar par demogrāfiju, par bērna dzimstību, par ģimeņu pieaugumiem Latgales reģionā, tad, diemžēl, latgaliešu valoda izmirs ātrāk nekā latviešu valoda. Un latviešu valoda attiecīgi nākamā.”
“Runājot par valodu, kuru lieto attiecīga cilvēku sabiedrības grupa, lielāka vai mazāka, nu, nevar valodu attīstīt, saglabāt, pilnveidot, pielietojot administratīvo resursu. Valodas dzīvotspēju nosaka cilvēki, kuri šajā valodā runā. Un tikai! Protams, pieņemot normatīvos aktus, kas regulē valodas lietošanu, jebkuras, latgaļu valodas, latviešu valodas, krievu valodas, nevar vienu valodu attīstīt, aizliedzot cilvēkiem runāt citā valodā. Tā nekad nav bijis un tā nebūs. Tāpēc ka valodas lietošana – tas ir dabisks process, ko nosaka cilvēki, dzīvojošie noteiktajā teritorijā. Ar normatīvo regulējumu var tikai ierobežot un ieviest sankcijas par kaut kādiem aizliegumiem, valodas lietošanu vai nelietošanu. Bet attīstīt valodu, stiprināt valodu, vienu aizliedzot runāt citā valodā, tā nekad nav bijis un nebūs,” pārliecināts Vilis Sruoģis no politiskās partijas “Stabilitātei!”.
Diskusija par krievu valodu
“Mēs mainām noteikumus konsekventi iestājas par ierobežojumu mazināšanu. Un, ja ir kaut kādi ierobežojumi, kas traucē latgaliešu valodas lietojumu vai izmantošanu, tai skaitā saziņā ar valsti, un man liekas, ka nesen bija tieši tāds gadījums, kad kāds Kurzemē laikam bija atteicies… Tātad, ja ir kādi ierobežojumu, ņemam nost. Vispār mēs esam par to, ka Latvija ir dzīva, un to, kāda Latvija būs un kas te notiks, to pauž cilvēki ar savām kājām, kā labējiem mēs… Bet, ja mēs gribam, lai dažādos novados tiktu atbalstītas novadu intereses, ir jādecentralizē kultūras finansējuma sadale. Un to mēs piedāvājam programmā,” ierosina “Mēs mainām noteikumus” pārstāvis Jāzeps Baško.
Nākamās debates jau šonedēļ
Noslēdzot Latgales tēmu, “Austošās Saules Latvijai” pārstāvei tika dots vārds replikai par pārējo kolēģu teikto, kas tika veltīts “Stabilitātei!” Pārstāvja teiktajam par valodas ierobežošanu. “Latvijā nevienam cilvēkam neaizliedz runāt nevienā valodā. Kremlinu partijas speciāli sapludina šo jautājumu kopā. Tā ir publiskā telpa un privātā telpa. Jums privātā telpā neviens neaizliedz runāt jūs krievu valodā,” uzsvēra Dace Lindberga, saņemot no “Stabilitātei!” atbalstītājiem skaļu “paldies”, “lūdzu, nākat vēl. Bet valsts valodā ir jārunā publiskā telpā. Skaļāk bļaujat! Jūsu mentalitātē tas ir ļoti tipiski – pārtraukt cilvēkus un bļaut skaļi.”
Nākamo “Priekšvēlēšanu debates. Cīņa par Latviju” politiskās debates skaties jau šonedēļ svētdien, 20. septembrī, pl. 21:03 TV24. Tajās piedalīsies politisko partiju premjera kandidāti, kuru partijas pēc augusta sākumā publiskoto SKDS reitingu datiem ierindojās no 1. līdz 7. vietai. Nepalaid garām!
Projektu “Priekšvēlēšanu debates. Cīņa par Latviju” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Priekšvēlēšanu debates. Cīņa par Latviju” saturu atbild AS “TV Latvija”. #SIF_MAF2026
