Kāpēc paaugstinātu asinsspiedienu sauc par kluso slepkavu?
Daudzi cilvēki nejūt un nemaz nezina, ka viņiem ir paaugstināts asinsspiediens,
bet, ja to laicīgi neārstē, tas var radīt nopietnas veselības problēmas. Tieši tāpēc
paaugstinātu asinsspiedienu mēdz saukt par kluso slepkavu – tā TV24 raidījumā
“Ārsts atbild” stāsta Skrides Sirds klīnikas kardiologs Marina Kovaļova.
Ārste atgādina labi zināmo patiesību, ka paaugstināts asinsspiediens ir tāds, kas
ir augstāks par 120/80 mmHg. Jebkurš rādījums virs šī jau ir ievērības cienīgs,
lai dotos pie ārsta, meklētu cēloņus un uzsāktu ārstēšanu, jo pretējā gadījumā
paaugstināts asinsspiediens var radīt nopietnas sekas. Neba velti to mēdz saukt
par kluso slepkavu. Kāpēc? Kovaļova stāsta: “Slepkava tāpēc, ka asinsspiediens
ir galvenais un pirmais riska faktors ļoti daudzām sirds slimībām – infarktam,
insultam un par to droši vien daudzi zina, bet… ilgstoši paaugstināts
asinsspiediens var radīt arī citas problēmas: sirds mazspēju, mirdzaritmijas
lēkmi, nieru mazspēju un tad jau mēs ārstējam sekas. Tas ir ilgi, grūti un tā ir
pavisam cita ārstēšana. Ļoti daudzi pacienti savu augsto spiedienu nejūt, bet
viņš savu melno darbu dara. Pacienti nesaprot, kāpēc jālieto medikamenti, ja
viss it kā ir labi. Un tad es skaidroju, ka organisms vienkārši pielāgojas
augstajam asinsspiedienam, taču tas ir līdz gadījumam, kamēr nenotiek kas
nopietns.” Asinsspiediena diennakts mērījumi liecina, ka ap pulksten 3, 4 no rīta
mēdz būt ļoti augsts asinsspiediens, un tās ir riskantākās stundas, kad parasti
notiek infarkti un insulti.
Lai zinātu, kā ārstēt paaugstinātu asinsspiedienu, konsultācijā pie ārsta vispirms
tiek izvērtēti riska faktori. Lai kardiovaskulārie riski būtu mazāki, pēc ārstes
teiktā, jābūt ideāliem trim rādītājiem – asinsspiedienam, holesterīnam un cukura
līmenim. Ja kardiovaskulāro risku nav, ārste pacientiem iesaka mainīt
dzīvesveidu, un tas ir visiem labi zināmais – uzturs, fiziskās aktivitātes, stresa
menedžments, arī fizioterapeita konsultācijas, kā rezultātā asinsspiediens var
normalizēties. Bet, ja pacientam ir liekais svars, ja viņš smēķē un pastāv vēl citi
riska faktori, tad bez medikamentu lietošanas neiztikt.
