Politiķi diskutē: Vai Rīgas pilsētvide un tās infrastruktūra ir pieejama
jauniešiem?
Rīgā dzīvo trešdaļa visas Latvijas jauniešu. Viņu veselība mazkustīgā
dzīvesveida dēļ pasliktinās, bet pieaug vēlme braukt prom no Latvijas. Ko darīt,
kā uzlabot infrastruktūru, lai saglabātu un noturētu jauniešu īpatsvaru
galvaspilsētā – par to TV24 raidījumā “Rīga gatava?” šonedēļ spriež Rīgas
domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (NA), Rīgas domes deputāts,
biedrības “Stop Drugs” valdes priekšsēdētājs Sandris Bergmanis (S), partijas
“Latvijas Attīstībai” valdes loceklis Edgars Jaunups, partijas “Gods kalpot
Rīgai” biedrs, FIFA kategorijas futbola tiesnesis Andris Treimanis un “Ghetto
Games” izveidotājs Raimonds Elbakjans.
Lai gan jauniešiem ir daudz iespēju, kā Rīgā aktīvi pavadīt brīvo laiku, Andris
Treimanis raidījuma sākumā atzīst, ka statistika diemžēl ir bēdīga – jauniešu
veselība krasi pasliktinās, tāpēc, lai jauno paaudzi vairāk pievērstu aktīvam
dzīvesveidam, ir jāuzlabo infrastruktūra. Savukārt Edgars Jaunups ir
pārliecināts, ka valstij ir jādomā, kā noturēt jauniešus Latvijā, jo daudziem ir
vēlme braukt prom no valsts. Edvards Ratnieks no teorijas pāriet pie praktiskām
lietām un stāsta, ka Rīgā jau ir izveidoti vairāki sporta laukumi pie mācību
iestādēm un ir plānots darbu turpināt. Arī viņš atsaucas uz statistiku – 84%
jauniešu ir apmierināti ar Rīgu kā vietu, kur dzīvot, mācīties un pavadīt brīvo
laiku, bet atlikušie 16 % nav apmierināti un galvenais iemesls – nav kur pavadīt
brīvo laiku. “Ko mēs šobrīd ieliksim jauniešos, tāda būs mūsu valsts nākotni,”
turpina Sandris Bergmanis. “Protams, mēs varam runāt par infrastruktūru, bet ir
jāzina, kas jauniešiem vajadzīgs.” Viņš uzsver, ka ir ļoti svarīgi uzlabot jauniešu
fizisko sagatavotību, jo, piemēram, 50% jauniešu nevar nokārtot
iestājpārbaudījumus Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā savas veselības dēļ.
“Viņi sēž internetā, un tā ir liela sērga tagad. Jāveido viens liels jauniešu centrs,
jo viņi ir pamesti novārtā.” Edgars Jaunups, klausoties runātājos, iesaka aizmirst
vecos laikus “kad mēs augām, tad gan tā nebija…”, jo mūsdienās jauniešiem ir
ļoti daudz dažādu brīvā laika pavadīšanas veidu, kuri cits ar citu konkurē un
fiziskās aktivitātes vairs nav topā. “Aizmirstam par to, kas bija pirms 30
gadiem!” tā Jaunups un norāda, ka, pēc viņa domām, liela problēma ir bērnu
nometnes pēc skolas beigām, jo piedāvājums ir mazs un pieteikties tām ir tikpat
kā neiespējami. Andris Treimanis piebilst, ka budžetā nav līdzekļu, lai uzturētu
daudzas jaunizveidotas vietas, sporta zāles un rezultātā tās nonāk līdz avārijas
stāvoklim. Raimonds Elbakjans, atceroties savus skolas gadus, nosaka, ka
mazgāt klasē grīdu, durvis, solus – tas bija normāli un ka mūsdienās sistēma tik
ļoti cenšas jaunieti saudzēt, ka rezultātā viņš neko prātīgu nemāk darīt. Runātāji
norāda uz trūkumiem interešu izglītībā, un Sandris Bergmanis ierosina, ka
varētu veidot vienotu Interešu izglītības centru, kurā būtu iespēja apmeklēt
dažādus pulciņus, piemēram, dronu vadīšanas pulciņu, kas mūsdienās būtu ļoti
aktuāla prasme.
